Psiholoģe: tukšuma sajūta pēc dzemdībām ir izplatīta parādība

Gandrīz ikviena māmiņa pēc dzemdībām var justies apjukusi un ļoti emocionāla, jo viņas dzīve ir mainījusies, vieglās bezrūpības vietā nākusi atbildība par mazu dzīvībiņu.

Pēc pētījumu un statistikas datiem pēcdzemdību depresija piemeklē tās sievietes, kurām jau grūtniecības laikā bijušas kaut kādas depresīvas izpausmes un nosliece uz grūtsirdību. Vajadzētu meklēt speciālista palīdzību jau sākumā, lai atrisinātu problēmas, kuru dēļ šī grūtsirdība ir iestājusies.

Ja sieviete grūtniecību uzņem ar prieku, viņa ir gaidījusi un vēlējusies šo grūtniecību, tad mazāk arī būs kādas negatīvas sekas un saslimšanas. Ja sieviete emocionāli ir gatava kļūt par māti, tad viņas organismā iestājas tas, ko sauc par mātišķo dominanti.

Kā stāsta perinatālā psiholoģe Mirdza Liepiņa, sākumā var būt vienkārši nevis pēcdzemdību depresija, bet tā sauktā pēcdzemdību grūtsirdība vai skumjas, kas ir ļoti izplatīta parādība, jo sievietei dzemdības arī ir tāda nopietna krīze, ļoti pozitīva, bet tomēr ļoti lielas pārmaiņas un šo pārmaiņu rezultātā ir arī stress. Tieši tādēļ var būt neliels raudulīgums, tukšuma sajūta, neizpratne, kas tagad ar mani būs. Tās var arī izpausties kā skumjas par zaudēto brīvību.

Bērniņa tētim, vismaz pirmajos mazuļa dzīves mēnešos, vajadzētu pievērst lielāku uzmanību savai mīļajai sieviņai, uzņemties daļu mājās veicamo pienākumu un saprotoši izturēties pret māmiņas jūtu uzplūdiem.

Sabiedrībā ir izplatījies tāds stereotips – laimīgā māmiņa, bet ko darīt, ja māmiņa tāda nejūtas? „Grūtniecības laikā visa uzmanība tika veltīta topošajai māmiņai, bet, kad mazulītis nāca pasaulē, visa uzmanība tika pievērsta mazulim, tādējādi māmiņa paliek viena un apjukusi ar tukšuma sajūtu. Šādos gadījumos vajadzētu radiniekiem pastāstīt par savām izjūtām, jo sieviete būs laimīgāka, ka viņu atbalstīs tīri emocionāli,” iesaka psiholoģe.

Taču noteikti ir situācijas, kad visiem māmiņas tuviniekiem vajadzētu sarosīties un lūkot, vai patiesi viņu nav piemeklējusi pēcdzemdību depresija.

Pēcdzemdību depresija parasti piemeklē tajos gadījumos, kad sievietes pašsajūta krietni atšķiras no tā, kā viņa ir pieradusi justies. Ja viņai ir krasas garastāvokļa maiņas, izteikta nomāktība, tad noteikti var runāt par pēcdzemdību depresijas iedīgļiem. Vēl viens būtisks kritērijs ir attieksme pret mazuli. Ja sievietei parādās negatīva attieksme pret mazuli, naids, dusmas, tad ir jāmeklē ārsta palīdzība, lai depresija neieilgtu un nebūtu nopietnas sekas.

Dienā veicamo darbiņu saplānošana arī var būt labs risinājums apjukuma kliedēšanai- ja mēs sevi nodarbināsim, mums mazāk laika atliks skumjām domām. Un būtu vēlams izvēlēties labu bērnu ārstu, kuram uzticēties un neziņas gadījumā jautāt padomu.

Mirdza Liepiņa zina labas zāles- vajag biežāk savam mazulim pasmaidīt un viņš iemācīsies smaidīt jums pretī! Kad tāds mazulītis jums pasmaida, tad pēcdzemdību depresija ir kā ar roku noņemta!

Perinatālā psiholoģe Mirdza Liepiņa iesaka: „Vienalga, kāda Tu esi, vienalga, kā Tu jūties, Tu esi vislabākā un vismīļākā! Nav svarīgākas un tuvākas būtnes Tavam mazulim!”

Noskaties TV sižetu par pēcdzemdību depresiju ŠEIT!