Visi, kuri ir kādreiz dzīvē precējušies zina, ka pirms kāzām līdz ar patīkamo satraukumu rodas arī šaubas – vajag vai tomēr nevajag precēties? Psihoterapeits Sandis Dūšelis un Kāzu aģentūras vadītāja Dace Miezīte stāsta par iemesliem kādēļ cilvēki izvēlas stūrēt laulības ostā.
Kad un kādēļ precēties?
Kā stāsta Dace Miezīte, Kāzu aģentūras vadītāja, precas dažnedažādākie pāri: gan tādi, kas ir kopā tikai mēnesi un gadās viņus redzēt pēc vairākiem gadiem jau ar mazuļiem, gan pāri, kuri ir kopā 5, 7 un 10 gadus.
Iemesli kāzām ir katram pārim atšķirīgi: vieni kāzas uztver kā mazliet lielāku dzimšanas dienas ballīti, citiem kāzu process tiek uzbūvēts kā grandiozs pasākums un neapšaubāmi, cilvēki precas, jo vēlas pavadīt ar otru cilvēku visu mūžu.
Sandis Dūšelis skaidro, ka viņš vēl savā dzīvē nav sastapies ar pāriem, kuri nav šaubījušies pirms kāzām, tomēr lielākais vairums cilvēku, izvērtējot visus plusus un mīnusus, šaubām tiek pāri un mij gredzenus.
Ko iesākt ar šaubām?
Galvenais jau ir ieklausīties savā sirdsbalsī un savās jūtās pret otru cilvēku, savās domās, sapņos par nākotni. Noteikti ir pietiekoši daudz cilvēku uz pasaules, kuri teiks – man nebija nekādu šaubu un ir cilvēki, kuriem pirms laulībām tomēr šaubas bija, bet sirds pateica, ka nolūkotais cilvēks ir īstā izvēle un ieguvums apprecoties būs tomēr lielāks, nekā to nedarot. Svarīgi ir saprast, ka šaubas pirms kāzām ir normāla parādība. Ir cilvēciski atrasties vienmēr meklējumos pēc ideālas situācijas. Ja nu gadījumā pāris pats netiek galā ar domām–es mīlu, bet man ir zināmas šaubas, lietderīgi ir meklēt speciālista konsultāciju.
Ko darīt, ja neprec?
Laulība ir publisks paziņojums apkārtējiem - baznīcā vairākas nedēļas pirms kāzām jauno pāri uzsauc, Amerikā kāzās jautā, vai kādam ir iebildumi.... Tas ir paziņojums sabiedrībai, ka pāra statuss mainīsies - es, kā precēts vīrs/sieva neesmu vairs „dabonams/a”. Ir tomēr pāri, kuri dažādu iemeslu pēc izlemj savu kopdzīvi oficiāli nereģistrēt. Labi, ja tāds ir abu lēmums, tomēr bieži gadās, ka viens no pāra ļoti vēlas, bet otrs ne par ko nav pierunājams uz šo soli.
Problēmu risināt var runājot ar partneri atkal un atkal, cenšoties noskaidrot iemeslus, kādēļ nav vēlme attiecības padarīt oficiālas. Jāstāsta arī par savām izjūtām un to, kādēļ tad ir šī lielā vēlme precēties. Ja no partnera saņemsiet atbildi, ka viņš vēlas pavadīt visu dzīvi kopā, neuzskata otru cilvēku par lieto, ko, kad tā nolietosies, varēs nomainīt ar jaunu, ka mīl – iespējams, ir jāsamierinās ar neprecēšanas faktu. Tomēr, ja rodas sajūta, ka neprecēšanai ir cits iemesls, jāizsver, vai tiešām ir vērts saglabāt attiecības, kur netiek piepildīti mūsu nozīmīgākie sapņi.
Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv
princesemince