Pēteris Kļava: Slimības kā attīstības dzinulis

Kādēļ pasaulē ir tik daudz neārstējamu slimību? Sāpju? Ciešanu? Kādēļ vieniem vecākiem bērni dzimst slimi vai smagu slimību iegūst agrā bērnībā, bet citiem bērni ir veseli? Uz tik eksistenciāli grūtajiem jautājumiem portālswww.sieviesuklubs.lv meklē atbildes kopā ar ārstu – reanimatologu Pēteri Kļavu.

Foto: kasjauns.lv

Vai slimības ir likteņa nolemtība? Karma? Dzimtas grēki?

„Vienmēr šos jautājumus gribu skaidrot ļoti zinātniski. Esmu tik daudz mācījies un izpratis. Reliģijas filozofijas un dažādas ezotēriskās tumsonīgās interpretācijas patiesībā ir neziņa. Visa pamatā ir zināšanas, kuras cilvēce atklāj caur dažādiem zinātniskiem pētījumiem, atklājumiem, atklāsmēm. Tās atklāj pasaules noslēpumus un eksistenci. Šīs dabas vai esības nepilnības, kuras uzskatām, kad piedzimstam. Koki sapūst, kokiem ir piepes, dzīvnieki ir slimi, cilvēki ir slimi. Nevis jāmeklē vainīgie, kādēļ tā notiek, bet jāmeklē iemesls, kas nosaka, ka būs tā. Tādēļ dažādos laikos ir bijušas dažādas spekulācijas. Viduslaikos spekulēja ar burvestībām un nolemtību, ezotēriskas speciālisti spekulē ar karmu. Bet tas neatklāj patiesību, kāda tā ir. Mēģinājumi cilvēci biedēt, audzināt un pakļaut neiztur zinātnisko un inteliģento kritiku.

Man liekas, ka slimību pamatā ir informācija. Informācija lielajā kosmosā un mikrokosmosā, kas ir cilvēka ķermenis, ir līdzīga. Kas gan ir vainīgs, ja kosmosā saskrienas divas galaktikas? Ar šo piemēru gribu parādīt to tumsonības līmeni, ar kuru skaidrojam lietas, skatoties mikrokosmosā. Kādēļ ir haoss un ciešanas? To zinātne vēlas noskaidrot. Vai informācijas, elementārdaļiņu un cilvēces gēnu līmenī tomēr pastāv iespējamība? Pat divi lielākie zinātnieki – Nils Bors un Alberts Einšteins to nezināja. Einšteins domāja, ka Dievam nebija citas iespējas, kā radīt nemainīgu visumu. Bet Nilam Boram likās, ka attīstoties, izmaiņas ir iespējamas.

Ar to gribu teikt, ka zinātne, molekulārā bioloģija un kvantu fizika, kas pēta gēnu informācijas uztveres iespēju, kādā veidā apziņa notiek smadzenēs, to nedeterminē. Kas ir šis līmenis, kas nosaka normu un pataloģiju? Kādēļ bērnam būs šāda slimība? To zinātnieki grib noskaidrot.

Vai tā ir dabas kļūda? Vai informācijas pavairošanas nejaušība? Visam pamatā tomēr ir copy paste princips. Šūna dalās, bet kādēļ nepareizi? Kādēļ gēnā nepareizi novietojušās molekulas dod impulsu tālākās matērijas attīstībai? Kas to kontrolē? Kādēļ? Ir miljards jautājumi un jautājumu zīmes, kuras zinātnei ir jāatrisina.

Tiem bērniem, kas tiek radīti mākslīgi, ir lielāka iespēja izvairīties no smagām un patoloģiskām slimībām. Noteiktā laika posmā uz pasaules ir nomiruši 12 miljardu cilvēku. Kas notiktu, ja viņi visu laiku būtu dzīvojuši? Visticamāk planēta būtu izsaimniekota. Droši vien ir kādas likumsakarības, kas to nepieļauj caur slimībām, pataloģijām, kariem... Tas ir informācijas eksistences izpratnes līmenis. Par to runā jaunā zinātne.

Varbūt nevajag tik daudz iedziļināties, kas bērnu ir padarījis slimu. Skaidrs, ka labas domas palīdz vairāk. Skaidrs, ka sievietei un vīrietim, pirms viņi rada bērnu, vajadzētu izārstēt esošās slimības. Skaidrs, ka grūtniecības laikā nevajadzētu dzert zāles. Visa pamatā ir cilvēku izglītība, zinātnes sasniegumi, kultūra, inteliģence, morāle, atbildība... Tas viss rada cilvēces civilizāciju. Tas viss, lai mazinātu ciešanas.

Es vienmēr esmu nesaprasts, bet arī tagad saku – ir jākontrolē dzimstība. Ar to saprotot – ļoti atbildīgā līmenī izlemt, kas drīkst dzemdēt un kā drīkst dzemdēt. Lai nav tā, ka pasaulē bērniem ir jāmirst bada ciešanās. Kādēļ šādi eksperimenti ir vajadzīgi? Protams, var jau dzīvot kā Āfrikā, kur daudzi nešķiro un daudz nedomā, tikai dzīvo pēc principa – Dievs deva, Dievs ņēma. Dzīvot kā dzīvnieki. Bet es uzskatu, ka kosmiskās inteliģences uzdevums ir attīstīties tik augstā līmenī, lai cilvēks kontrolētu dabas informāciju, lai kontrolētu klimatu, dzimstību, savu apziņu. Jā, tas ir grūti! Cilvēki apzināti to negrib darīt. Slimības zināmā mērā ir kā dzinulis, kas palīdz attīstīties.

Ko tad, ja bērns ir slims? Tas ir tik saprotami, ka gribas meklēt atbildi uz jautājumu – kādēļ tas notiek tieši ar mani? Manu ģimeni? Manu bērnu?

Atbildes nevajag meklēt. Ir tā, kā tas ir un viss. Sanāk cīnīties ar iekšējo apziņas stāvokli, bet tas savā ziņā jau tāpat ir nolemts. Vai sieviete atdos slimu bērnu bērnunamam vai pati audzinās, tas jau ir izlemts. Tās ir ārprātīgas ciešanas! Nesen reanimācijā ārstēju bērniņu no bērnunama, kuram ir smags smadzeņu bojājums. Bērniņš tiek ārstēts, lai turpinātu dzīvību. Bet tās būs ciešanas nākotnē. Ir ārkārtīgi nepatīkami lēmumi. Tādēļ novēlu – ievērot tīrību, veselību, izglītību. Bet arī inteliģentiem vecākiem bērni slimo.

Skaidrs ir viens – jo attīstītāka valsts, jo bērniem ir mazāk ciešanu. Būtu jau izglītības līmenī jāattīsta apziņa, cik tas ir svarīgi, kad dzimst bērni. Atnākšana uz zemes ir ļoti liela atbildība! Bērnu radīšana nav kā jauna auto iegāde. Kuram katram bērnus nevajadzētu radīt. Šajā ziņā esmu rasists. Tas ir noziegums pret sabiedrību – ļaut radīt bērnus vecākiem, kuri ir asociāli, kuri savus bērnus nemīl un par viņiem nerūpējas. Valstij tas būtu jākontrolē. Tagad ar savu viedokli esmu nesaprasts. Milzīgo ciešanu un izdevumu dēļ varbūt nākotnē kaut kas šajā jomā mainīsies.

Vecākiem slimu bērnu klātbūtne uzliek ļoti lielu garīgu slodzi. Šiem vecākiem novēlu ļoti daudz garīgi studēt dzīvi, lai saprastu, kādēļ tas notiek tā, kā notiek. Tikai uzzinot eksistences noslēpumus, intelekts spēj kompensēt sāpes. Tas vairo enerģiju un gudru motivāciju, lai visu pārvarētu un dzīvotu. Tas ir apbrīnojami, cik mūsu sabiedrībā ir daudz svētu cilvēku, kas dara šo varoņdarbu – audzina slimus bērnus. Reizēm jau ir jautājumi un pārmetumi dzīvei, kam to visu maz vajag? Bet atbildes jau nav!

Ir tikai fakts – bērniem ir ciešanas. Vecākiem ir ciešanas. Bet caur ciešanām dzīvās būtnes attīstās un mainās. Arī pašas ciešanas mazinās.

Kintija Bulava, www.sieviesuklubs.lv

Kādu jautājumu tu gribētu uzdot Pēterim Kļavam? Ko tu domā par viņa teikto? Kādēļ, tavuprāt, ir slimības? Un ko darīt, lai vislabāk ar tām sadzīvotu?