„Nevakcinēšanās modei” pretī jāliek izglītība

Viens no galvenajiem uzdevumiem, kas iekļauts arī topošajā Imunizācijas plānā, ir palielināt vakcinācijas aptveri Latvijas bērnu vidū. Kaut gan speciālistu domas dalās, ir pilnīgi skaidrs, ka šī mērķa sasniegšanai no valsts institūciju puses netiks izmantotas represīvas metodes - piespiedu vakcinācija vai soda sankcijas vecākiem par bērnu nevakcinēšanu. Lai sabiedrībā panāktu pozitīvāku attieksmi pret vakcināciju, kas ir viens no veselības profilakses stūrakmeņiem, lielākais uzsvars noteikti jāliek uz iedzīvotāju un arī mediķu izglītošanu.

Problēma visā Eiropā

Vakcinācijas aptveri patlaban raksturo vairākas būtiskas tendences: līdzās apzinīgajiem vecākiem, kuri  kārtīgi vakcinē bērnus, izplatās tā sauktā antivakcinācijas kustība, kas  līdztekus zaļajam dzīvesveidam, netradicionālajai medicīnai un citām brīvības dotajām iespējām propagandē izvēli  atteikties arī no bērnu vakcinācijas. Ir labi, ka vecāki domā par veselīgu ēšanu, kustībām, dabisku pārtiku, taču diemžēl tas viss nepasargā no infekcijas slimībām. Kā mazs mierinājums var kalpot fakts, ka līdzīga „nevakcinēšanās  mode” skar arī citas Eiropas Savienības valstis - Latvija nav izņēmums un nav tā, kā reizēm maldīgi nākas dzirdēt, ka mūsu valstī nevakcinējas tāpēc, ka  Esošajā vakcinācijas kalendārā ir 13 infekcijas slimības, pret kurām par valsts budžeta līdzekļiem  tiek iepirktas vakcīnas, tai skaitā arī jaunākās vakcīnas pret pneimokoka infekciju, vējbakām u.c.. Līdztekus minētajai pretvakcināc ijas  kustībai joprojām gana daudz ir arī klaji neizglītotu vecāku ar ļoti sliktām zināšanām ķīmijā, bioloģijā, kuriem vakcīna šķiet kas līdzvērtīgs indei, vai arī tādi, kuri sociāli slikto dzīves apstākļu dēļ par bērnu vakcināciju nezina un negrib dzirdēt.

Minētās tendences atspoguļojas arī vakcinācijas aptveres statistikā. Pret difteriju un stingumkrampjiem 2010. gadā Latvijā bija vakcinēti tikai 92,2% bērnu, pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu - 90,1%, tuberkulozi - 94,4%, bet pret B hepatītu - 91,4% bērnu, liecina Veselības Ekonomikas centra dati (www.vec.gov.lv). Protams, šodien nedzīvojam padomju laikos, kad tradicionāli vakcinācija bija ļoti augstā līmenī, jo cilvēki valsts noteiktās normas veselības jomā pieņēma nekurnot.

Jāņem vērā, ka krīzes apstākļos šodien būtiski samazinājies finansējums arī epidemioloģiskajai uzraudzībai - likvidējot Sabiedrības veselības aģentūru, ir samazinājies reģionālo epidemiologu skaits, kuru uzdevums, sadarbībā ar ģimenes ārstiem, ir operatīvi izmeklēt un novērst infekciju uzliesmojumus.  Patlaban reģionos uz vienu epidemiologu ir 30 ģimenes ārstu prakses ar 16 000 pacientu, un tas ir milzīgs skaits. Līdz ar to nereti vienīgā iespēja infekcijas gadījumā epidemiologam ir sazināties ar ģimenes ārstu un saslimušajiem pa telefonu, nevis ierasties un izmeklēšanu veikt uz vietas, kas,  protams, neveicina infekciju ierobežošanu.

Slimībām pakļauti vājākie

Tomēr, apkopojot Latvijas statistiku, jāsecina - kopumā vakcinācijas aptvere, kamēr vien tā saglabājas virs 80%, nav galēji kritiska, jo darbojas infektologu piesauktais domino kauliņu efekts - vakcinētie kā mūris pasargā no plašākas saslimšanas un epidēmijām pārējo sabiedrību. Tomēr līdzsvars ir trausls: ja vakcinēto bērnu skaits turpinās samazināties un noslīdēs zem 70%, sekas draud izvērsties ļoti nepatīkamas - masveidā atgriezīsies tādas sen aizmirstas infekcijas kā tuberkuloze, difterija, masalas un citas. Turklāt no saslimšanas nebūs iespējams pasargāt tos bērnus, kurus patlaban nevar vakcinēt medicīnisku indikāciju dēļ - bērnus ar smagām iedzimtām saslimšanām, imūndeficīta vīrusu, sirds slimībām u.c., kuriem saskarsme ar infekcijām var beigties letāli.

Nevaram atļauties nevakcinēt

Veselības ministrija, kas  īsteno valdības pieņemtos lēmumus veselības jomā, redz divas iespējas, kā panākt situācijas uzlabošanos. Viena ir ieviest dažādas represijas pret vakcinācijas noliedzējiem, piemēram, neļaut apmeklēt bērnu dārzus nevakcinētajiem bērniem, par ko ir dzirdēts atsevišķās Ziemeļvalstīs, likt vecākiem segt ārstēšanās izdevumus, ja bērns saslimst ar vakcīnregulējamu infekciju, kā tas ir Lietuvā, u.tml.. Kaut gan ir ārsti un veselības aprūpes speciālisti, kuri  šādu nostāju uzskata par pareizāko, Veselības ministrija to neatbalstīs – nez vai tas būs labākais risinājums, ja  mediķi baltos halātos pret vecāku gribu sāks vakcinēt bērnus vai ar policejiskām metodēm ierobežos nevakcinēto bērnu tiesības. Taču Latvija ir valsts ar salīdzinoši nelielu veselības aprūpes budžetu - katra nevakcinētā un tāpēc saslimušā bērna ārstēšana no valsts maka prasa ievērojamus līdzekļus. Tāpēc vakcinācijas aptvere noteikti ir jāpalielina - nedrīkst neko nedarīt un atstāt šo jautājumu pašplūsmā, noskatoties, kā nelietderīgi tiek tērēti valsts veselības budžeta līdzekļi.

Jāsāk no skolas sola

Demokrātskā sabiedrībā pareizākais un vienlaikus arī izmaksu efektīvākais ceļš vakcinācijas palielināšanai ir sabiedrības izglītošana par vakcinācijas jautājumiem. Protams, šis ceļš ir lēnāks, daudzu gadu garumā, prasa lielus resursus un laiku - viena kampaņa ātrus rezultātus nedos.

Veselības ministrija uzskata, ka labākais risinājums būtu jautājumus par vakcināciju iekļaut skolu veselības mācības programmā, kas patlaban kā fakultatīvs prekšmets parādās ļoti nedaudzu vidusskolu mācību programmās. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), atšķirībā no Veselības ministrijas, jau vairākus gadus neatkāpjas no pozīcijas, ka pamatskolā veselības mācība kā atsevišķs priekšmets nav jāiekļauj. Pietiekot, ka veselības mācības tēma tiek integrēta citos mācību priekšmetos, kas gan patiesībā nav reāli un skolēnu zināšanas neuzlabo. Veselības ministrijas mērķis ir panākt, lai bērni skolā tiktu sagatavoti ne tikai augstskolai, karjerai vai naudas pelnīšanai, bet arī dzīvei, tāpēc sarunas ar IZM par veselības mācības nopietnāku iekļaušanu skolu programmās noteikti turpināsies.

Tikmēr Veselības ministrija noteikti turpinās izglītojošo darbu vakcinācijas jomā gan vecāku auditorijās, kas notiek sadarbībā ar populārākajiem interneta portaliem maminuklubs.lv, calis.lv, mammamuntetiem.lv u.c., kā arī nevalstiskajām organizācijām, Latvijas Infektoloģijas centra speciālistiem u.c.. Prieks, ka palielinās to vecāku skaits, kuri apzinās vakcinācijas nozīmi - par to liecina daudzu vecāku vēlme papildus valsts apmaksātajām vakcīnām izvēlēties arī maksas vakcīnas pret rotavīrusa infekciju, dzemdes kakla vēzi izraisošais cilvēka papilomas vīruss (meitenēm, kuru vecums nenodrošina valsts apmaksāto vakcināciju u.c.).

Izglītība un atbalsts ģimenes ārstiem

Otrs ļoti būtisks izglītības virziens, kam Imunizācijas valsts plānā 2012. - 2014. gadam tiks pievērsta liela uzmanība, ir darbs ar ģimenes ārstiem, kuri  ir veselības aprūpes stūrakmens. Jāatzīst, ka pretestība pret jaunajām Imunizācijas Valsts programmā  iekļautajām vakcīnām sākotnēji bija vērojama ne tikai no vecāku puses. Arī daudzi ģimenes ārsti tam nebija gatavi, jo trūka informācijas, tāpēc šie robi jāaizpilda. Patlaban no 1373 Latvijas ģimenes ārstiem 500 jau ir izmantojuši Veselības ministrijas piedāvāto iespēju algot praksē otru medicīnas māsu, kuras uzdevumos būs rūpēties par veselības profilaksi, tai skaitā vakcinācijas jautājumiem. No šā gada septembra līdz novembrim šīs māsas tiks apmācītas, lai īpaši sagatavotu darbam ar jaunajiem vecākiem tieši vakcinācijas jautājumos. Protams, aktuāls paliek jautājums par izglītības finansējumu - ja tas netiek atrasts, uz lieliem rezultātiem sabiedrības attieksmes maiņā tuvākajā laikā grūti cerēt. 

Inga Šmate, Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore