24.04 13:45-16:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Agrīnā bērnībā no dzimšanas brīža līdz 3 gadu vecumam notiek visintensīvākā attīstība. Kādas tieši pārmaiņas notiek, to pastāstīs psihiatre, bērnu psihiatre, bērnu neiroloģe, miega ārste, homeopāte Ija Cimdiņa.
Tāda attīstības intensitāte dzīves laikā ne fiziski, ne garīgi, ne intelektuāli, ne emocionāli nebūs vairs nekad. Tieši tāpēc svarīgi, lai māmiņa būtu līdzās savam mazulim. Psihiatre, neiroloģe, miega speciāliste un homeopāte Ija Cimdiņa to sauc par bāzes drošību.
Attīstība pirmajos 3 gados
Pirmie trīs mēneši. To var saukt par adaptācijas periodu, kad bērns ir vērsts uz sevi un mēģina apjaust, kur viņš ir nonācis. Viņš nekomunicē ar apkārtni un no malas var šķist, ka viņš ir apmulsis.
Līdz sešiem mēnešiem. Kā uzsver psihiatre Ija Cimdiņa, šajā laikā bērna vajadzības ir jāapmierina pilnā apjomā un bērns nebūtu jāaudzina. Viņam ir jādod siltums, ēdiens, maigums, mīlestība – jebkas, ko mazais prasa.
Pēc sešiem mēnešiem. Šo laiku var dēvēt par frustrācijas periodu, kad bērnam jau sāk mācīt konkrētas lietas un vārda „nē” nozīmi, kas liek bērnam saprast – ne vienmēr viss ir dabūjams un izdarāms.
Laikā pēc sešiem mēnešiem var runāt par attālināšanos no māmiņas. Lai cik mammām tas nebūtu sāpīgi (jā, mammām ir grūtāk attālināties no bērna nekā bērnam no mammas), bet tas ir nepieciešams pilnvērtīgai attīstībai.
Ja turpina runāt par attīstību, tad liels lēciens attīstībā ir svara pieaugums. Līdz gada vecumam bērns svarā vidēji pieņemas 3 reizes (ja pieņem, ja piedzimšanas svars ir 3kg un pēc piedzimšanas – 10kg). Šāds svara pieaugums vairs nebūs visā dzīves laikā.
Izejot sēdēšanas, rāpošanas posmus, ap gada vecumu bērns sāk staigāt. Vertikalizācija ir nozīmīgs brīdis bērna dzīvē, kad pilnībā tiek ieraudzīta apkārtējā pasaule un kad bērns sāk nobriest.
Ap diviem gadiem bērns ir tik attīstījies, ka sāk runāt pa īstam. Ko nozīmē pa īstam? Ija Cimdiņa par runāšanu uzskata 3 vārdu teikumus, kas 2 gadu vecumā būtu norma.
Trīs gadi ir attīstības slieksnis, kad bērns mācās pateikt ES. Notiek individualizēšanās un bērns sevi apzinās kā personību, atšķirot ES un CITI. Tātad bērns kā neatkarīga personība. Lai gan Rietumeiropā sava „ES” atklāšanā un attīstībā tiek pievērsta liela nozīme, Latvijā to nedara. Arī pašiem vecākiem vajadzētu veicināt personības rašanos, sakot „Tu, es”, nevis „mums sāp, mēs ģērbjamies utt.” Jāuzsver bērna emocijas, bērna vajadzības.
Sistēmu nobriešana
Bērns piedzimst ar daudzām nenobriedušām sistēmām. Tai skaitā imūnsistēmu. Nobriedums imūnsistēmā attīstās gada laikā, tāpēc būtu ļoti svarīgi barot mazuli ar krūti vismaz pirmos 6 mēnešus, jo ar mātes pienu bērns saņem visas nepieciešamās barības vielas un tiek stiprināta imūnsistēmu.
Tomēr, kā atzīst Ija Cimdiņa, slimošana ir par veselīga, jo, ja cilvēks nemaz neslimo, tad imūnsistēmai nav darba. Ja runā tieši par bērniem, tad gada laikā bērns drīkst saslimt līdz 30 dienām gadā ar nelielu temperatūru.
Veiksmīga bērna attīstība
Galvenais veiksmīgas bērna attīstības priekšnoteikums ir mīlestība un kopā būšana ar bērnu. Kopā būšanai jābūt gan kvalitatīvai, gan kvantitatīvai. Svarīgi ir sajust, atsaukties uz bērna vajadzībām, spēt mierināt, izprast, audzināt un lolot, tāpat kā būt kopā ar bērnu pēc iespējas ilgāku laiku.
Bērni dzīvo ne tik daudz vecāku dzīvi, bet viņi dzīvo vecāku radītajās attiecībās, pašsajūtā, dzīvo vecāku radītajā emocionālajā vidē un slimo šo apstākļu dēļ.
Kā uzskata Freids, problēmas rodas divos gadījumos:
- ja kaut kā ir par maz, piemēram, mīlestības;
- ja tā ir par daudz un kļūst nomācošs, piemēram, mīlestība.
Mammai ir jābūt pietiekami labai mammai, kas nozīmē būt gan kopā ar bērnu, gan neaizmirst par sevi un savām vajadzībām.
Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv