Logopēdija un bērnu runas traucējumu ārstēšana

Logopēdija ir zinātne par cilvēku runas un valodas traucējumiem, to cēloņiem, novēršanu un speciālās apmācības un audzināšanas paņēmieniem. Logopēds ir valodas, runas korekcijas pedagogs, kas nodarbojas ar valodas un runas traucējumu novēršanu bērniem un pieaugušajiem.

Bieži vien bērni, kuriem ir runas problēmas, cieš no apkārtējo vienaudžu izsmiekla un apcelšanas. Kaut vai nespēja izrunāt burtiņu „r”  kļūst par iemeslu bērnam ciest apkārtējo zobgalības, bet stostīšanās vai kāda cita smagāka runas problēma ne tikai ir nepatīkama, bet arī reāli traucē bērnam saprasties ar apkārtējiem.

Tātad, lai veiksmīgi iekļautos sabiedrībā, bērnam ir jāspēj ne tikai pareizi runāt, bet arī jāmāk skaidri izteikt savu domu un jāattīsta arī nianses, kas saistītas ar runu. Ja bērnam ir kādi runas defekti, vai pieklibo kāds no saziņas veidiem, tas signalizē, ka viņam ir traucētas piemērošanās un pielāgošanās spējas apkārtējai videi. 

Nedaudz vēstures

Kādreiz runas traucējumi tika uztverti kā garīga rakstura traucējums, citiem vārdiem runājot, pieaugušais vai bērns, kuram bija grūtības vai nu izrunāt kādas skaņas, vai kuram problēmas sagādāja lasīšana un rakstīšana, vai arī, ja šī persona stostījās, tad viņu uztvēra kā garīgi slimu.

Attīstoties logopēdijai kā zinātnei, šīs teorijas tika aizvien vairāk atspēkotas. Tika pat pierādīts, ka bērni, kuriem ir grūtības lasīt, vai rakstīt, cieš no dislekso-disgrāfijas, kas ir slimība, bet to var ārstēt, pielietojot noteiktu terapiju. 

Gadu gaitā tika secināts, ka izmantojot īpašus uzdevumus, var ārstēt arī stostīšanos, tieši tāpat kā nepareizu skaņu izrunu. 

Nevar noliegt, ka daudzos gadījumos, ja bērnam ir rakstīšanas, lasīšanas, rēķināšanas vai verbāla rakstura traucējumi, viņam ir arī intelektuālas dabas traucējumi, bet jāuzsver, ka ne visām personām, kurām ir valodas problēmas, ir arī mentāla rakstura problēmas!

Logopēdijas mērķi:

-    Pēta runas veidu, aizkavē tās traucējumu veidošanos, veido pamatu indivīda labākai pielāgošanās spējai apkārtējai pasaulei un integrācijai noteiktās sociālās grupās.

-    Ir audzinoša nozīme, jo logopēdija sniedz pienesumu indivīda attīstībā, sniedz atbalstu mācību iestādēm izglītības procesa veicināšanā

-    Pēta runas traucējumu iemeslus, kā arī priekšnosacījumus pareizai runas attīstībai

-    Pirmkārt pievēršas bērniem, jo vislielākie runas traucējumi ir sastopami tieši šajā vecuma grupā, kā arī ir zināms, ka katrs neārstēts runas traucējums nākotnē ir ar tendenci kļūt smagāks, bez tam nepareiza runas veida izmainīšana prasa daudz vairāk pūles un ilgstošāku ārstēšanas procesu.

Ja vecāki pamana, ka bērnam ir kādas runas īpatnības, ka viņš, piemēram, šļupst, vai, ka runājot izbāž mēli starp zobiem utt., var censties šo problēmu labot mājas apstākļos, tomēr vislabāk ir doties pie speciālistiem (logopēda, psihologa, neirologa) un nokļūt problēmai „uz pēdām”, jo ir ļoti svarīgi bērnam logopēdisko palīdzību saņemt pēc iespējas ātrāk, jo tikai tā runas traucējumus speciālists tos varēs palīdz novērst vai kompensēt salīdzinoši īsākā laika posmā. 

Negaidīt brīnumus

Ja vecāki ir pamanījuši, vai arī viņiem ir teikts, ka bērnam ir kādas runas īpatnības, šīs situācijas jārisina pēc iespējas ātrāk, negaidot, ka problēma pāries pati no sevis. Vecāku cerības attaisnojas reti. Šādās situācijās jāatceras, ka laiks iet, un valodas traucējums kavē bērna runas attīstīb, kā arī skolā valodas un runas attīstības traucējumi negatīvi atsaucas uz mācību procesu. Vecāki redz, ka bērns mācās, taču rezultāts izpaliek un bērnam rodas nepatika mācīties, grūti iemācīties uzdoto un parādās kļūdainas lasīšanas, rakstīšanas un rēķināšanas pazīmes.

Valodas, runas attīstības traucējumu novēršanā un korekcijā svarīgs ir arī bērna vispārējais veselības stāvoklis un labvēlīga un optimistiska mājas vide.

Nepieciešamā logopēdijas nodarbību intensitāte atkarīga no valodas traucējuma veida, pacienta individuālajām spējām un ģimenes atbalsta mājās.

Runas traucējumu klasifikācija

1. Izrunas traucējumi  (vienas vai vairāku skaņu izpalikšana runā: dislālija, dizartrija, rinolālija) 
2. Ritma un runas plūsmas traucējumi ( stostīšanās, bradilālija, tahilālija, logoneiroze) 
3. Valodas traucējumi (afonija, disfonija, fonostēnija)
4. Lasīšanas un rakstīšanas traucējumi (dislekso-disgrāfija, agrāfija) 
5. Polimorfi( daudzveidīgi) traucējumi  (afāzija un alālija)
6. Valodas attīstības traucējumi (psiholoģiskais mēmums, vispārēja valodas attīstības aizkavēšanās, verbālo funkciju traucējumi, kas saistās ar bērnu autismu, garīgajiem vai dzirdes traucējumiem)
7. Traucējumi, kas saistās ar psihopataloģiskajām vai psihiatriskajām  saslimšanām ( eholālija, afāzija)

Vispārējie runas traucējumu iemesli:

1. Grūtniecības laikā radušies iemesli:

Rēzus faktora nesaderība, lipīgu slimību un saindēšanās pārslimošana, nepareizs vai trūcīgs uzturs grūtniecei, augļa nepareiza attīstība, ķermeņa lejasdaļas traumas, psihisks šoks.

2. Dzemdību laikā radušies traucējumi: 

Traucēta dzemdību darbība, ilgstošas kontrakcijas, komplikācijas dzemdībās, bērna smakšana vai kompresija, kas radusies nepareizas dzemdību aprūpes dēļ, nabassaites aptīšanās ap kaklu rezultātā radusies cerebrāla anoksija, asins izplūdumi smadzenēs. 

3. Pēcdzemdību laikā radušies traucējumi:

 - organiski ( centrālas vai perifēras dabas, anatomiskas nepilnības vai anomālijas, fizioloģiski traucējumi, agrīnas un ļoti smagas hroniskas saslimšanas)
  - funkcionāli ( mēles defekti, elpošanas funkciju nepilnības, centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi, grūtības ar verbāli-  motorās shēmas uztveri)
- psiho-neiroloģiskie ( bērniem ar uzmanības un atmiņas traucējumiem, garīgi slimiem, bērniem ar audio un vizuālās uztveres traucējumiem, kā arī bērniem ar neiropsihiatriskiem vai psihopataloģiskiem traucējumiem.)
 - psihosociāli ( didakto –ģenētiski, socioģenētiski, izveidojušies nepareizi runas ieradumi, bērnišķīgās vai nepareizās bērna runas veicināšana, pārspīlēta verbāla stimulēšana, kas bērnu iebaida, psihiski konflikti un traumas, kas rada pārspīlētu noslēgšanos sevī un noved pie intereses zuduma, kas skar komunikāciju, nepareizas mācību metodes utt. )

Kā palīdzēt savam bērnam apgūt valodu un runu?

-    Spēlējiet tās spēles, kas vienlaikus attīsta valodu un kustības.
-    Runājiet ar bērnu skaidri un lēni.
-    Veiciniet bērna klausīšanās iemaņas.
-    Pārrunājiet ar bērnu dienas notikumus, kad vien ir iespēja.
-    Pārrunājiet redzēto filmu, teātra izrādi, piedzīvoto ekskursijā.
-    Centieties nepārtraukt bērnu, kad viņš runā, uzklausiet līdz galam.
-    Jautājiet bērnam bieži. Uzdodiet tādus jautājumus, kas rosinātu bērnu atbildēt vairāk nekā ar vienu vārdu.
-    Lasiet bērnam grāmatas, kamēr vien viņš to vēlas.
-    Palūdziet, lai bērns jums izlasa rakstu no avīzes, žurnāla, lappusi grāmatā.
-    Miniet kopā ar bērnu dažādas mīklas.
-    Uzrakstiet bērnam vēstuli ar norādi, ka gaidāt atbildi.
-    Ļaujiet bērnam uzrakstīt nepieciešamo pirkumu sarakstu ģimenei.
-    Sastādiet ēdienu receptes, ļaujiet bērnam tās pierakstīt.
-    Māciet bērnam rakstīto precīzi izlasīt.
-    Uzticiet bērnam rakstīt apsveikumu kartiņas tuviem cilvēkiem.
-    Pielietojiet labās viltības (Kam līdzinās burts? Kur tas uzrakstīts avīzē? Ar kādu burtu sākas māsas, brāļa vārds?...) un motivējiet bērnu.
-    Nodrošiniet bērnam aktīvu dzīvesveidu veicinošus apstākļus.
-    Ja process nevirzās uz priekšu tik sekmīgi, kā vēlētos, jāmeklē speciālista (logopēda, psihologa, neirologa) palīdzība.

Iespējamās valodas un runas attīstības traucējumu sekas.

Pirmsskolas vecuma bērniem: bērns vēlu sāk runāt, skaņas izrunā nepareizi, vai kādu skaņu neizrunā nemaz, runā „savā” valodā, kuru saprot tikai ģimenē, neizprot apkārtējo runu.
 

Skolas vecuma bērniem: bērnam rodas nepatika pret mācību procesu, vecāki redz, ka bērns mācās, taču rezultāts izpaliek- grūti iemācīties uzdoto, kļūdaina lasīšana, rakstīšana un rēķināšana.

Runas traucējumu terapiju sastāda vairākas aktivitātes: 

1.Fonemātiskās dzirdes (bērnam jāprot saklausīt un nosaukt skaņas vārda sākumā, vidū un beigās) izveidošana

2. Elpošanas attīstīšana un ieelpas – izelpas ritma izveidošana 

• vispārēja vingrošana
• vienkārši elpošanas vingrinājumi (burbuļu pūšana ūdensglāzē ar salmiņu, gaisa balona pūšana, spoguļa „aizsvīdināšana” ar elpu)

3.Fono –artikulatoro orgānu kustīguma uzlabošana
 

Īpaši uzdevumi muskuļiem:

• vaigiem
• mīkstajām augslejām
• kaklam
• mēlei
• lūpām

4. Optimizēt bērna spēju orientēties laikā un telpā

• Vārdu vingrinājumi, kas satur šos jēdzienus
• Vingrinājumi brīvā dabā, kur iemācītos jēdzienus var pielietot praksē

5. Roku sīkās motorikas attīstīšana

• veidošana ( māls vai plastilīns)
•  vingrinājumi
• zīmēšana, gleznošana

7. Okulāri(redzes)  - motorās koordinācijas attīstība ar glītrakstīšanas palīdzību

• kolāžu pagatavošana
• izgriešana, figūru līmēšana gar uzzīmētu kontūru

8. Kognitīvās( izziņas darbība) attīstības veicināšana

• Rēķināšanas jēdzienu apguve
• Jēdzienu apguve par apkārtējo pasauli
• Prāta vētras aktivitātes

9.    Pasīvā un aktīvā vārdu krājuma attīstība, iespaidīgas un ekspresīvas runas attīstība

10. Vārdu transformācijas uzdevumi, mainot zilbes vai skaņas

• jaunu vārdu veidošana no iepriekšējā vārda pēdējās zilbes vai skaņas
• no zilbes veidot vārdus
• rīmes
• stāsti par dažādām tēmām
• dzejoļu, sakāmvārdu un mīklu mācīšanās no galvas

11. Specifiska diskalkūlijas ( grūtības ar rēķināšanas uzdevumiem)terapija 

12. Individuālu terapijas programmu sastādīšanas, ņemot vērā katra pacienta specifiskās vajadzības

13.  Informatīvas palīdzības sniegšana pacientu ģimenēm

Svarīgi: katra bērna runas traucējumi ir specifiski, tādēļ arī vingrinājumi tiek piemēroti vadoties pēc individuālām vajadzībām.

Secinājumi

Runas traucējumi visbiežāk rodas tieši bērnībā, īpaši tad, kad bērns mācās runāt. Visiem runas traucējumiem ir transformējošs raksturs, tos var koriģēt. 

Ja runas traucējumus nekoriģē, ar laiku tiem ir tendence pasliktināties un kļūt par ieradumu. Pat visvienkāršākajiem runas traucējumiem ir negatīva ietekme uz cilvēka personību, ar laiku cilvēks savu runas problēmu var uztvert ar bailēm un frustrāciju.

Rakstā izmantota logopēdes Ilonas Salnas informācija par logopēdiju