Latvijas Avīze: Nav vakcīnu – mirst. Ir vakcīnas – tāpat mirst

Pagājušajā gadā no pandēmiskās jeb cūku gripas nomira 34 cilvēki vecumā no 23 līdz 60 gadiem, viņu vidū – divas grūtnieces. Ja salīdzina ar pasaules rādītājiem, šo mirstību rēķinot uz vienu miljonu iedzīvotāju, Latvija ieņēma pirmo vietu pasaulē aiz Argentīnas un pirmo vietu Eiropā.

"Kad cilvēks saslimst, viņš sev uzdod ļoti vienkāršu jautājumu: vai es ārstēšos pats vai meklēšu ārsta palīdzību? Lielākā daļa no mirušajiem slimības sākumā pie ģimenes ārsta nevērsās, viņi ar slimību cīnījās paši. Ārstu izsauca tikai tad, kad slimība bija aizgājusi pārāk tālu," tā mirstības cēloņus aizvadītajā gadā man skaidroja toreizējais Latvijas Infektoloģijas centra direktora pienākumu izpildītājs profesors Jāzeps Keišs.

Eiropas Komisija 2009. gada nogalē rīkoja semināru, kur sniedza plašu informāciju par vēl nepazīstamo cūku gripu un ieteica valstīm iegādāties vakcīnas, lai varētu dot iespēju potēties vismaz riska grupām, kuru skaitā pirmajā vietā tika ierindotas grūtnieces, aptaukojušies cilvēki, tie, kas sirgst ar plaušu slimībām un audzējiem. Šī gripa atšķirībā no iepriekš pārdzīvotajām uzbrūk pārsvarā jaunākā gadagājuma ļaudīm. Latvija vakcīnas neiegādājās, jo nebija naudas, bet, kad tās piedāvāja, gripa jau bija tikpat kā beigusies.

Toties šogad vakcīnas ir iepirktas un, sākot no septembra, par trim četriem latiem varēja potēties ikviens, kas to vēlējās. "Taču cilvēki šo iespēju izmantoja ļoti pasīvi, jo tikpat kā nebija rekomendāciju, kam vajadzētu vakcinēties obligāti, tādējādi sevi pasargājot no gripas. Diemžēl visa sabiedrībai nepieciešamā informācija parādās tikai pēdējā laikā, kad epidēmija jau ir pilnā sparā un īstais vakcinācijas laiks jau ir garām.

Es negribētu apgalvot, ka patlaban nekādā gadījumā nevajadzētu potēties, to var darīt, jo sliktāk jau no tā nekļūs. Bet jāņem vērā, ka nedēļu pēc potes saņemšanas pastāv risks saslimt. Vakcīna varētu pasargāt no saslimšanas nākamgad, kad atkal tiek prognozēts cūku gripas uzbrukums," pastāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis.

U. Dumpis uzsvēra, lai slimību neielaistu, ārstēšanās ar zālēm ir jāsāk pirmajās divās dienās, bet šoreiz remantadīns nepalīdzēs. Pretvīrusu medikamentus izrakstīs ģimenes ārsts, ja vien slimnieks viņu laikus izsauks uz mājām.

Visas nelaimes sākas tad, ja sasirgušais par savu veselību sāk rūpēties novēloti. Tad visbiežāk vīruss iet uz priekšu un izraisa plaušu karsoni, kuru neārstējot cilvēks var nomirt. U. Dumpis pastāstīja, ka slimnīcā šogad jau ir ārstējušās vairākas grūtnieces, kurām bijis plaušu karsonis. Viena no viņām – pat reanimācijas nodaļā. Ja ārsti grūtnieces būtu laikus informējuši par obligātu nepieciešamību vakcinēties, būtu izdevies sevi pasargāt no tik smagas saslimšanas.

{smallpic:1}

Prof. Dace Gardovska

Ik pa laikam sabiedrība saņem ziņu par kādu nāves gadījumu, kurā vainojama gripa. Miruši astoņi pieauguši, divi zīdaiņi un viens septiņgadīgs bērns. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja Dace Gardovska pastāstīja, ka neviens no mirušajiem bērniem pirms saslimšanas ar gripu nav bijis vesels.

Ļoti iespējams, ka vakcinācija viņus būtu paglābusi no nāves. To gan nevar apgalvot par jaundzimušo mazuli, jo vakcinēties drīkst no sešu mēnešu vecuma. Gardovska sacīja, ka tomēr lielākajai daļai bērnu gripa noris bez sarežģījumiem. Arī U. Dumpis teica, ka lielākoties gripa noris vieglā vai vidēji smagā formā un, ja laikus tiek izsaukts ārsts, dzerti pretvīrusu medikamenti, nav jābaidās par bēdīgām sekām.

Māra Libeka
Latvijas Avīze