Lai aizmirstās infekcijas slimības atkal neatgrieztos

Vērojot pēdējā laika vecāku dažkārt vieglprātīgo atteikšanos vakcinēt savus bērnus, man kā ārstam ar lielu pieredzi, kuram dzīvā atmiņā ir gan difterijas, gan masalu smagās komplikācijas, kādas šodien sastopamas retāk, rodas bažas, vai vecāki vienmēr apzinās savas rīcības sekas. Vai viņiem ir pietiekami daudz zināšanu, medicīniski pamatotas informācijas par vakcinācijas ieguvumiem, lai pieņemtu nepārdomātus lēmumus, kas var pakļaut nopietnam riskam bērnu veselību.

Atgriežas smagās slimības

Kādas sekas var būt tam, ja nevakcinēšanās tendence iet plašumā? Latvijā cilvēki sen aizmirsuši tādu infekciju kā poliomielītu jeb bērnu trieku, kas izraisa paralīzi, elpošanas traucējumus un smadzeņu bojājumus, bērnu faktiski padarot par invalīdu. Pēdējie trīs saslimšanas gadījumi Latvijā tika konstatēti 1963.gadā. Taču pēdējā laikā poliomielīts uzliesmo bijušajās NVS valstīs, Vidusāzijā, un, ja kolektīvā imunitāte jeb vakcinēto bērnu skaits samazinās, nav izslēgts, ka slimība var uzliesmot arī mūsu valstī.

Šogad vairākās Eiropas valstīs - Vācijā, Francijā, Spānijā, Beļģijā pēkšņi uzliesmojušas masalas - reģistrēti vairāk nekā 10 000 saslimšanas gadījumu. Latvijā pēdējo piecu gadu laikā reģistrēti tikai atsevišķi masalu gadījumi nevakcinētām personām, taču brīdinoši ir Latvijas Infektoloģijas centra dati - Latvijā pēdējos gados ir samazinājies vakcinācijas līmenis pret masalām, kā rezultātā gadā vidēji ap 1000 bērnu paliek neaizsargāti pret šo infekcijas slimību. Es kā ārsts gados no savas agrīnās prakses vēl atminos smagus masalu gadījumus. Slimība sākas maskēti, ar klepu, bronhītu, vēlāk pievienojas sārti pelēcīgi izsitumu pleķi uz sejas, tad rokām, kājām. Masalu bīstamība ir smagi plaušu iekaisumi, kas rada bronhu paplašinājumu no stiprā klepus, kā arī encefalīti - ir gadījumi ar smagu smadzeņu iekaisumu un pacients pēc masalu pārslimošanas zaudē savas intelektuālās spējas. Ja kolektīvā imunitāte jeb vakcinēto bērnu skaits ir zem 97% un vairāk, pastāv slimības uzliesmojumu risks.

Bažas raisa arī Latvijas Infektoloģijas centra dati, ka no katriem desmit bērniem Latvijā viens nav vakcinēts pret poliomielītu. Ja kāds ceļotājs ieved šo vīrusu, tas var strauji izplatīties nevakcinēto iedzīvotāju vidū. Nereti cilvēki maldīgi domā, ka poliomielīts izplatās tikai valstīs ar ļoti zemu higiēnas līmeni un vakcinācijai tā ierobežošanā nav galvenā loma. Poliomielītu izraisa enterovīruss, kas teorētiski varētu vairāk izplatīties sliktas higiēnas apstākļos, taču prakse rāda, ka epidēmijas bijušas valstīs arī ar ļoti augstu higiēnas līmeni - Holandē, Somijā un Izraēlā.

Lai veicinātu bērnu imunizāciju, noteikti būtu jāuzlabo skolu mediķu darbs, bērnu veselības aprūpē izglītības iestādēs iesaistot ne tikai medicīnas māsas, kā tas ir tagad, bet arī ārstus. Kaut gan patlaban skolās bērni netiek vakcinēti, kā tas bija agrāk, efektīvāka vakcinācijas dokumentācijas kontrole un atgādināšana par vakcinācijas nepieciešamību noteikti palielinātu vakcinēto bērnu skaitu.

Dzīvo ilūzijās

Interesanti, ka vakcinācijas nodrošinātā daudzu infekcijas slimību izskaušana vienlaikus ir iemidzinājusi cilvēku vēlmi tikt pasargātiem un potēties - cilvēki dzīvo ar maldīgu ilūziju, ka mani slimības neskars. Arī prakse rāda, ka aktīvāk vakcinējas pret tām slimībām, kur cilvēki ikdienā jūt draudus un redz bīstamas sekas. Piemēram, daudzi gatavi maksāt par poti pret ērču encefalītu, kas nav iekļauta valsts imunizācijas kalendārā, jo biedē iespējamā paralīze, intelektuālo spēju zudums u.c. šīs slimības raisītās sekas. Taču no difterijas nebīstas, jo sen pagājuši laiki, kad no slimības mira masveidā, kad smagajiem pacientiem bija jāveic traheostomija jeb iegriezums balsenē, lai pasargātu no nosmakšanas, jo balsenē veidojās plēves. Mūsdienās difterijas pacienti iet bojā nevis no smakšanas, bet gan sirds paralīzes, ko sabiedrībā mazāk zina, tāpēc rodas, ilūzija, ka slimība nav drauds. Jādomā, ka agrāko infekciju atgriešanās mudinās cilvēkus pārdomāt vakcinācijas lietderību un cilvēki atkal vakcinēsies aktīvāk.

Imunizācijas kalendārs - labs, bet pilnveidojams

Eiropas veselības aprūpes institūcijas ir ļoti atzinīgi novērtējušas Latvijas valsts imunizācijas kalendāru, kurā patlaban iekļauta vakcinācija pret 13 infekcijas slimībām. Man kā bērnu ārstam liktos svarīgi, lai Latvijas bērni pēc iespējas drīzāk tiktu vakcinēti arī pret rotavīrusu - ļoti lipīgu vēdera caureju izraisošu vīrusu, ar ko valstī ik gadu slimo tūkstošiem bērnu. Patlaban bērnu vakcināciju valsts imunizācijas kalendāra ietvaros līdzekļu trūkuma dēļ paredzēts uzsākt tikai no 2014. gada. Uzsākot vakcināciju, saslimstība noteikti tiktu samazināta, būtiski atslogojot veselības aprūpes darbiniekus, veselības budžetu un vecākus, kam bērnu slimošanas dēļ jākavē darbs.

Tāpat noteikti atbalstu, lai Latvijas bērnu vakcinācijai imunizācijas kalendārā tiktu izvēlēta nevis lētākā pneimokoku vakcīnu, bet lietderīgākā, vairāku serotipu un plašāka indikāciju spektra pneimokoku vakcīnu - tāda, kas nodrošina bērnu imūno aizsardzību pret pneimonijām, vidusauss iekaisumu un pneimokoku infekcijas fatālām komplikācijām

Enoks Biķis, Latvijas Pediatru asociācijas prezidents