Kas ir motorā aktivitāte?

10. Aug 2012, 09:00

Ja cilvēkam ir ļoti augsta motorā aktivitāte, tā ir jau hiperaktivitāte. Bet ko vēl jaunu der uzzināt par to, kas ir motorā aktivitāte, pastāstīs pastāstīs psiholoģe Diāna Zande, kas Māmiņu Kluba Vecāku skolā vada dažādas nodarbības topošajiem un jaunajiem vecākiem.

"Hiperaktivitāti jūs nediagnosticējiet saviem bērniem tikai tāpēc, ka viņi daudz skrien un kustas! Tā ir saslimšana, ko diagnosticē tikai speciālists!" uzsver psiholoģe. "Hiperaktīvs bērns nav savācams, viņš nespēj noturēt savu uzmanību pat uz vienu brīdi. Nepārtraukti viņa uzmanība pārslēdzas uz ko citu, un šādam bērnam ir ļoti, ļoti augsta aktivitāte."

Otra galējība ir hipoaktīvs bērniņš, kas ir mazaktīvs pat gada vecumā. Bērniņš ir slimīgi nekustīgs.

Ja bērniņš ir ar tendenci būt vairāk motori aktīvam, tad tāds bērns jau no dzimšanas būs tendēts pasauli piedzīvot ar ķermeni. Tie ir mazuļi, ko, piemēram, naktī vecāki noliek gulēt gultiņā, bet no rīta, pat tad, ja bērns vēl tā īsti neprot pārvietoties, viņš jau būs citā gultas pusē. Tādi bērni klasiski ātrāk sāk celties, ātrāk rāpot. Viņiem ir svarīgi kustēties.

Un tiklīdz šādi bērni sāk staigāt, viņus telpā nepārtraukti var redzēt, viņi kustas un ir aktīvi.

"Arī pie krūts tādi bērni parasti ir aktīvāki," ar visai interesanto faktu iepazīstina psiholoģe."Bērni, kas ir mazāk fiziski aktīvi, būs mierīgāki, labāk gulēs, mierīgāk uztvers vannošanos un arī pie krūts būs mierīgāki, ritmiskāki. Tas nenozīmē, ka viņi nepiedzīvo pasauli, viņiem vienkārši tam visam nevajag lielas ķermeņa kustības. Viņi var gulēt un vērot."

Pamata lieta, kas vecākiem, pēc psiholoģes Diānas Zandes domām, būtu jāsaprot: "No aktīva bērniņa jūs „neuztaisīsiet” mazāk aktīvu vai mierīgu bērniņu un otrādi."

Vērojot bērniņu, viena no lietām, par ko vecākiem būtu jāpadomā, pēc psiholoģes domām: „Atcerieties, padomājiet par to, kādi jūs bijāt bērnībā. Kas bija raksturīgs jums? Un, ja divi vecāki ir kustīgi, visticamāk, tādiem vecākiem nebūs bērniņš, kas būs ļoti mierīgs."

Vecākus izaicina temperamenta iezīmes, kas pieder viņiem pašiem.

Ja vecāki ir mierīgi, gadās, ka viņiem ir ļoti aktīvs, kustīgs bērns un tas, protams, ir izaicinājums. Un tas dzīvi liek pārvērst citādāku.Savukārt, ja steidzīgākiem, aktīvākiem vecākiem gadās visai mierīgs bērniņš, viņi nevar saprast, ko bērns var tā „čammāties”, ko var „tik ilgi zīmēt” utt.

Lai bērnu optimizētu un „dabūtu” viņu uz drusciņ harmonizējošāku vidi, ir jādomā, par to, ko kopā darīt:

*Peldēšana - visos vecumos ir ļoti laba aktivitāte visos vecumos, kas derēs arī aktīvam bērnam. Jāļauj ir aktīvam bērnam izskrieties, izdauzīties (futbols, sunīši utt.) un vēl ļoti svarīgi ir viņiem ļaut nomierināties.

*Ļoti svarīgi bērniem ir mācīt noteikumus - jebkuram, bet kustīgiem bērniem tas ir īpaši svarīgi, jo tas bērnam palīdz savākties.

*Noderēt var spēle, kurā var spēlēt dzīvniekus. Spēlē mijas ātras un lēnas darbības. Piemēram, ātri zaķi un ir jālēkā.Un pēc brīža – gliemeži. Tā vairākus dzīvniekus „izspēlēt” var katru vismaz 2-3 minūtes, lai bērns izjūt, kā tas ir būt ātram, un kā – lēnākam, mierīgākam. Tas māca sajust savu ķermeni un regulēt to.

*Tāpat laba spēle ir vecā labā „Kas lēnāk iet, tas tālāk iet”, kurā viens skaita šo teikumu dažādos ātrumos un rindā sastājušies bērni kustas uz priekšu, bērniem kustības laikā ir jādomā par to, cik ātri ir jāskrien uz priekšu, lai paspētu apstāties pirms teikuma beigām.Šādas spēles, kurās ir „skriešana/apstāšanās”, „skriešana/apstāšanās” ļoti labi palīdz bērniem, kam ir augsta motorā aktivitāte.

*Ir jādomā par to, kā šiem bērniņiem ļaut atslābināties, jo bieži vien augstā aktivitāte viņus pārlieku uzbudina. Un tad palīdzēt var vai nu masāža vakarā, vai vanniņa (vai arī tieši otrādi – jāskatās, vai vanniņa pārlieku neaktivizē bērnu), priekšā lasīšana, padziedāšana, pazīmēšana utml.mierīgas nodarbes. Nevar aktīvu, noskrējušos bērnu likt gultiņā un cerēt, ka viņš tur nomierināsies un aizmigs. Jāatceras, ka ir jādomā par drošību, jo aktīviem bērniem ir tendence iekulties nepatikšanās, savas pārdrošības dēļ," uzsver psiholoģe.

Aktīviem bērniem vajag zīmulīšus, grāmatiņas, jo tas ir tas, kas viņus nomierina. Jādod ir laiks darīt to, kas viņiem patīk. Var ļaut zīmēt un klausīties mūziku.

Psiholoģe atgādina: "Lēnīgākam bērnam jāiemāca kustību prieks, jāiesaista viņš kustību spēlēs, jādāvina rotaļlietas, kas palīdz kustēties, kas rosina uz kustību. Tādiem bērniem jādod laiks iejusties situācijā, lai viņi būtu kustīgāki."