Kāpēc vienā ģimenē bērni ir tik dažādi?

Kāpēc abi mani bērni ir tik dažādi, tik atšķirīgi, lai arī viņi ir dvīņi? Klienti bieži nāk uz konsultāciju, lai atrastu atbildes uz šādiem jautājumiem.

Bērni, kas aug vienā ģimenē, pat, ja tiek vienādi audzināti, izaug dažādi. Pirmais bērns- nopietns, labsirdīgs, labi mācās, otrajam tikai muļķības galvā.. Kāpēc tā? Uz šādu jautājumu nākas atbildēt ar citu jautājumu: „Jūs dzīvojat vienā ģimenē. Bet vai tas nozīmē, ka dzīvojat „vienādā” ģimenē?”. Esmu pārliecināta par pretējo.         

Pirmkārt, Jūs dzīvojat kopā ar vīru, bet Jūsu vīrs dzīvo kopā ar sievu – ar Jums, tātad.

Otrkārt, Jūs uz ģimeni raugāties no atšķirīgām pozīcijām, tāpēc arī Jūsu redzējums uz notiekošo nereti ir atšķirīgs.

Gribat pārbaudīt? Pārbaudīsim!

Ņemiet katrs lapu un zīmuli, atrodiet mierīgu vietiņu, kur apsēsties un uzzīmējiet ģimeni, zīmējiet tādu, kādu Jūs to redzat. Iedomājieties, ar ko katrs no ģimenes locekļiem nodarbojas. Ja bērni ir jau tanī vecumā, kad prot kaut ko uzzīmēt, lai piedalās eksperimentā arī viņi!

Tagad salīdziniet savus zīmējumus. Esmu pārliecināta, ka tie ļoti atšķirsies viens no otra...       

Tagad par bērniem

Pirmais bērns, ierodoties šajā pasaulē, satikās vien ar mammu un tēti, un noteiktu laika posmu bija vienīgais bērns.

Otrais bērns nekad nav bijis vienīgais un vienmēr ir dzīvojis ģimenē, kur bez viņa un vecākiem ir vienmēr bijis vēl viens bērns.    

Jūs teiksit – gēni. Bet, pat dvīņi, kas ieradušies pasaulē vienlaicīgi ar vienādu gēnu „komplektu”, tik un tā, rakstura ziņā, būs atšķirīgi. Tas ir tāpēc, ka bērns nav vienkārši audzināšanas objekts, bet tas ir cilvēks, kas jūt, domā, viņam veidojas tikai un vienīgi viņa personīgā dzīves pieredze, tāpat  - tikai un vienīgi viņš izvēlas, kā uzvesties, un izvēlas, kāds vēlas būt. Tāpēc, lai saprastu, kāpēc bērns ir tieši tāds, kāds ir, rīkojas tā vai citādi, Jums vienkārši jāzina, kā viņš redz ģimeni un Jūs, kā viņš interpretē notiekošo.        

Bērna labā vai sliktā uzvedība nav iemaņas, kas jāslavē vai jānopeļ, jā ir personīgā attieksme pret notiekošo. Tā parādās bērna iekšējās aktivitātes rezultātā un tai ir noteikta jēga, kas ne vienmēr var būt acīmredzama un saprotama no malas, lai gan tieši attiecības ģimenē, nevis iekšējie tās apstākļi, nosaka bērna uzvedību, veido viņa personību. Bērns daudzkārt pats izšķiras par to, kāds vēlas būt, kā vēlas uzvesties...

Dzīvojam visi vienā ģimenē.. bet vai tiešām visu redzam vienādi?

No G.Homentauskas grāmatas «Семья глазами ребенка»

Irina Dedele, psihologs

Теl. 29841502