Bērnu neiroloģe Līga Vaļģe skaidro, ka stresa dēļ to parasti dara neirotiski bērni. „Varbūt var izmantot speciālu nagu laku, kas ir ļoti rūgta un attur bērnus no graušanas. Var ieklausīties vecmāmiņu receptēs un uzsmērēt nagiem vielas, kurām ir nepatīkama garša,” saka ārste.
Psiholoģe Inese Birģele uzsver, ka katrs gadījums jāvērtē individuāli. Šādi var izpausties trauksme un sasprindzinājums. Arī pieaugušie no tā mēģina atbrīvoties dažādi. Tāpēc vajadzētu novērt iemeslus, kas bērnam rada trauksmi, lai nerastos vēl nopietnākas psihiskas grūtības. Bērna trīs pamatvajadzības ir drošība, mīlestība un uzmanība.
Tās apmierināt var tikai vecāki, viņi bērnu vislabāk pazīst. Mīlestību un drošību pieaugušie var sniegt tikai ar fizisko un emocionālo klātbūtni. Varbūt māte atrodas blakus, bet domas aizņemtas ar darbu. Tā bērna vajadzības nav apmierinātas un viņš izjūt diskomfortu.
Arī pediatre Ilze Mērniece piekrīt, ka nagu graušana ir neirozes izpausme, kas jārisina kopā ar neirologu vai psihologu. No tautas līdzekļiem ārste iesaka nosmērēt nadziņus ar vērmeļu tinktūru, tā ir rūgta un neko ļaunu nenodarīs. Šis līdzeklis domāts ēstgribas uzlabošanai. Vēl var izmantot sinepes. Taču darbība ir īslaicīga un pastāvīgu efektu gaidīt nevar.
Ārstu viedokļus apkopoja māmiņa Santa Zandberga
man ari bij tada problema,pat isti neatceros ka to paarstaaju darit!
ja berns grauz nagus, tad ari turpinas grauz nekas to nespes mainit. Ja nu vienigi izaugs liels un pats sapratis, ka apgrauzti nagi ir nesmuki. Iespejams berns ir jūtīgs, nervozs.... jeb tas ir vienkāršs viņa kaitīgais ieradums