Kādai jābūt telpai, kurā mīt bērns?

Nereti, piedzimstot mazulim, vecāki izvēlas viņa gultiņu novietot savā guļamistabā. Kā pielāgot telpu zīdaiņa vajadzībām, skaidro neirolingvistiskās programmēšanas trenere un hipnopsihoterapeite Dace Rolava.

„Tas, vai bērnam obligāti ir jāguļ vecāku guļamistabā, ir atkarīgs no vecāku vēlmes un tā, kā bērns guļ – tātad, mierīgi vai nemierīgi. Mūsdienās ir iespēja uzvilkt pamperi un bērniņu saģērbt tā, lai viņam būtu pēc iespējas komfortabli. Un, ja viņš pa nakti bieži neraud, ir mierīgs, tad māmiņa var celties un iet viņu apraudzīt arī blakus istabā. Savukārt, ja bērna miedziņš ir trausls un nemierīgs, tad, protams, bērnu labāk guldināt savā guļamistabā.

Kas jāmaina savā guļamistabā?

Līdz pusgada vecumam bērnam sienu krāsa īpaši netraucēs – pat tad, ja tā būs koši sarkana. Mazulis līdz trīs, četru mēnešu vecumam uz krāsām nereaģē, jo redze vēl tikai nostiprinās. Tad, ja bērnu savā istabā ienesam un liekam gulēt pie nelielas gaismas intensitātes, nedomāju, ka sienas krāsojums un interjers viņu stipri ietekmēs. Tādēļ līdz pat bērna pusgadam par to droši var nesatraukties.

Tomēr vēlāk, kad bērns jau ir, apmēram, pus gadu vecs, tad gan apkārtējā vide, kurā viņš atrodas, un arī krāsas, viņu ietekmē. Tad mazulim sāk nostiprināties redze un viņš sāk reaģēt arī uz krāsām.

Ļoti būtiski, lai zīdaiņa gultiņa tiktu novietota tā, lai gaisma kristu uz abām mazuļa actiņām un nekropļotu viņa redzi.

Vēl svarīgi, lai bērns savā gultiņā justos droši un pasargāti, un justu savu intīmo teritoriju.

Guļamistaba noteikti nedrīkst smaržot pēc vīraka. Šī smarža vispār nav domāta dzīvojamajām telpām, tādēļ meditācijai jāizvēlas atsevišķa istaba, kurā šī smarža netraucē. Vīraka aromāts ir ļoti spēcīgs, tādēļ spēj iesūkties aizkaros, tapetēs, paklājā un citos mīkstajos materiālos, tāpat arī koka virsmās, un rezultātā telpa sāk spēcīgi smaržot pēc vīraka. Ja istabā tomēr vēlies kādu aromātu, labāk izvēlēties, piemēram, aromātiskās sveces.

Kādai jābūt mazuļa istabai?

Pats svarīgākais, lai telpa, kurā bērns atrodas, ir gaiša. Tomēr, tā arī nevar būt pārāk spilgta, jo ir bērni, kuru acis ir īpaši jūtīgas.

Mazuļa istaba nedrīkst būt pārblīvēta dažādām mantām – tai jābūt tādai, lai mazulim pietiek vietas, lai ir teritorija, kurā viņš var kustēties, skriet un rotaļāties. Zīdaiņa vecumā mazulis rotaļājas guļus stāvoklī, bet pieaugot, kad viņš jau sāk aktīvi pārvietoties, telpai jābūt tādai, lai bērns var „izvērsties”. It sevišķi tad, kad viņš sāk mācīties staigāt. Jādomā arī par to, lai bērnam nerastos risks sasist galviņu pret asiem stūriem, vai ievainot sevi, kā citādi.

Tātad, istabai, kurā mīt bērns, jābūt tādai, kurā vislielākā uzmanība pievērsta mazuļa drošībai un brīvībai. Lai nav nepārtraukti jāuzmanās un jāaizrāda, ka nedrīkst ņemt to, nedrīkst iet tur un darīt šo. Citādi iznāk, ka bērns nepārtraukti saņem pārmetumus par to, ka viņš ir dzīvīgs, vesels un kustīgs. Tas nav pareizi, tādēļ telpai jābūt bērnam piemērotai, lai viņš tajā var justies droši.

Līva Zaksa

Kā tu iekāroji vai plāno iekārtot sava mazuļa istabu?