Kā tulkot nereālu tēlu zīmējumu?

Attīstības studijas "Bambino" psiholoģe Sanita Aišpure stāsta par bērnu zīmējumu tulkošanu.

Vai tiešām bērns, zīmējot tēti, mammu vai sunīti, caur zīmējumiem „stāsta” par šīm personām? Kā tulkot dažādu nereālu, fantastisku tēlu zīmējumus?

Zīmējot konkrētus tuviniekus, bērns pastarpinātā, neverbālā veidā patiešām stāsta par tiem. Ja mamma tiek attēlota milzīga, lapas centr;a un bērns sevi zīmē mammai pie rokas, bet tēti attēlo maziņu, lapas stūrī, bez galvas vai lidojot pa gaisu, tas nozīmē, ka mātei ir vislielākā nozīme un ar viņu ir ciešākā saikne, bet tēvs ir morāli, emocionāli vai fiziski prom no ģimenes.

Ir daži simboli, kas bērnu zīmējumos liecina par konkrētām sajūtām vai notikumiem:

- liela, spilgta, dominējoša saule - tā attēlo mātes autoritāti

- ja figūrām ir aizšvīkātas vai iztrūkstošas kājas - ģimenē trūkst stabilitātes, vai situācija ir bijusi ļoti mainīga, bērnam nav droša pamata zem kājām

Figūras un ģimene

Svarīgi pamanīt, kāda ir figūru (tuvinieku) secība bērna zīmējumā, kam blakus bērns sevi piezīmējis. Nav labs rādītājs, ja bērns vispār nezīmē sevi, jo ir tikai normāli, ka pirmkārt bērns gribēs attēlot sevi pašu.

Jāpievērš uzmanība, kā tiek izzīmēta attēloti figūru seja. Vai acīs ir zīlītes, vai acis ir tukšas? Vai ir lielas rokas un ausis? Arī figūru apģērbu detaļām, pogām, jostām, kabatām ir sava nozīme.

Attēlojot ģimeni, jāskatās, kā bērns novieto tuviniekus attiecībā citu pret citu. Vai viņš nodala tos ar svītrām, bultām; vai tētis un mamma stāv pagriezuši seju viens pret otru; vai tieši otrādi - muguras?

Problēmu attēlojums

Ja bērnam ir kādas iekšējas, emocionālas vai fiziskas problēmas, arī tās bieži var parādīties caur zīmējumiem. Ja bērnam invalīdam ir traumēta kāa, roka vai kāda cita ķermeņa daļa, tad, piemēram, zīmējot koku, zari būs apzāģēti vai nocirsti.

Ar astmu sirgstošam bērnam zīmējumā var būt šalle ap kaklu. Pēc galvas traumām bērns var zīmēt sevi ar neproporcionāli lielu galvu. Savukārt, bērni ar intelektuālās attīstības traucējumiem figūru galvu zīmēs ļoti mazu.

Ja bērns būs cietis no vardarbības vai redzējis to ģimenē, arī tas parādīsies zīmējumos.

Psihiskās dabas traucējumus var konstatēt pēc tā, ka zīmējumi ir neadekvāti, izteikti īpatnēji. Sakombinētas kopā visneiedomājamākās detaļas. Tēlam trūkst vienotības, zīmējums ir sadrumstalots, vai ļoti agresīvs, uzbrūkošs, tumšās krāsās.

Svarīgi atcerēties

Jālūdz pašam bērnam pastāstīt par savu zīmējumu. Zīmējumi ir jāanalizē kopā, vadoties no tās informācijas, kas uztveramas vizuāli, un ko pats bērns stāsta. Būtisks faktors ir arī pašu vecāku izjūtas, vērojot zīmējumus.

Bērni ļoti bieži uzrāda pašu vecāku problēmas, un arī to, ko vecāki slēpj no speciālistiem konsultāciju laikā. Piemēram, ja ģimenes ārsts pie psihologa nosūta bērnu it kā no „labas ģimenes” , zīmējumi uzrāda, ka īstenībā bērna māte cieš no alkoholisma, bērns ir satraukts un pamests novārtā. Tādas detaļas kā mākoņi un švīkas virs galvas liecina par nesaskaņām ģimenē.

Daudzus fantastiskus un biedējošus tēlus bērni labprāt pārzīmē no multenēm, tāpēc vienmēr bērnam jāuzprasa: „Kas tas ir, ko Tu uzzīmēji?” Nebrīnieties, ja atbilde būs „pokemons” vai „digimons”.

Uzdod savu jautājumu Māmiņu Kluba speciālistiem, rakstot uz kristine@maminuklubs.lv!