Kā tikt galā ar bērna kaprīzēm?

Kad bērni kļūst kaprīzi, daudzi vecāki to kļūdaini uztver kā nolūku pievērst sev uzmanību vai panākt kaut ko. Daži bērni ir kaprīzi, jo viņiem ir tāds temperaments, to retais ņem vērā. Tas nav jāuztver kā norma, protams, tā vai tā, vienkārši jāņem vērā, ka daži bērni vienkārši tādi ir. Vairāk skaidro psiholoģe Diāna Zande.

Turpretī citi bērni tiešām izmanto kaprīzes, lai panāktu savu. Viņi ātri saprot, ka „mammai nepatīk, kad es nīdu un raudu pastaigas lakā, tāpēc viņa man nopirks šokolādes saldējumu”. Te būs daži padomi, kā izvairīties no kaprīzas uzvedības vēl pirms tā kļūst par ieradumu.

Ir kāda problēma, noteikti pievērsiet tai uzmanību.

Droši vien pats biežākais kaprīzas uzvedības cēlonis ir fiziskais diskomforts. Bērns ir piekusis vai izsalcis, vai arī viņam ir skumji, garlaicīgi. Dodiet viņam laiku atpūtai, vai arī, ja pastaigājaties, uzlieciet viņu uz pleciem. Ja viņam gribas ēst, nepērciet našķus, piedāvāt tiešām kopīgi, veselīgi paēst. Ja galvenā vēlme ir tikt pie našķiem, novērsiet bērna uzmanību no tādas vēlmes.

Nereaģējat uz bērna nīdēšanu.

Ja Jūsu bērns izmanto pamatā nīdēšanu, lai iegūtu Jūsu uzmanību, pasakiet viņam vienkārši: ”Es ne vārdiņa nesaprotu no Tevis sacītā, kad Tu nīdi”. Sakiet bērnam: ”Kad būsi gatavs, atnāc un pasaki man, kas Tevi uztrauc un tad mēs par to parunāsim”. Tiklīdz bērna nīdēšana beigsies, sakiet: „Es ļoti priecājos, ka Tu jūties jau labāk”.

Pievērsiet uzmanību labai uzvedībai.

Bērni, kuri ir kaprīzi, priecājas, ja viņiem pievērš uzmanību, bet viņiem ir arī jāzina, ka viņi var pievērst uzmanību arī ar labu uzvedību. Bērns, kuru ņem rokās katru reizi, kad viņš smaida, smejas vai vāvuļo savā valodiņā, ātri saprot, ka, lai pievērstu uzmanību, ir jāsmaida, jāsmejas vai jāvāvuļo. Negrūdiet paši bērnu uz negatīvu rīcību, pievēršot uzmanību viņiem vien tad, kad viņi ir kaprīzi. Ja Jūs pievērsīsiet uzmanību pamatā bērna kaprīzēm, tas viņos tikai radīs vēlmi izmantot kaprīzes atkal un atkal.

Uzsveriet, ja bērns ko paveicis pats.

Bērni izmanto kaprīzes un nīdēšanu, lai panāktu, ka viņu vietā ko izdara.

Viņi nīd, jo nevar paši aizsiet apavu šņores, vai arī viņu klucīši izbiruši no spainīša un paši negrib tos salasīt, nīd arī, ja nevēlas kāpt gultā paši un nevēlas ēst. Nīdēšana ir signāls, kurš saka: „Lūdzu,- iemāci mani izdarīt kaut ko!”.

Tā vietā, lai mestos palīgā pie pirmajām nīdēšanas skaņām, dodiet bērnam laiku pašam tikt galā un saprast, kā rīkoties. Ja viņam vajadzīgi norādījumi, lai Jūsu ieteikumi un norādījumi ir īsi un vienkārši un pasvītrojiet, ka Jūs nešaubieties, ka viņi paši tiks ar uzdevumu galā. Jo vairāk palīdzēsit, jo vairāk atkarīgs no Jums būs bērns.

Izskaidrojiet faktus!

Bērniem, kuri ir jau lielāki, Jūs varat paskaidrot, ka kaprīzes iedarbojas tikai pret viņiem. Ja Jūs teiksiet bērnam, cik ļoti Jūs tracina viņa nīdēšana un čīkstēšana, viņš var saprast, kā viņa kaprīzā uzvedība iedarbojas uz citiem cilvēkiem. Nepatīkami, tātad.

Kristīne Damškalne

Kā Tu tiec galā ar bērna kaprīzēm?