25.06 18:00-20:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Izrādās, mazuli nemaz nav nepieciešams dzirdināt vai ēdināt ar pudelīti! Kādēļ tā, un kā bērniņu dažādos vecumos paēdināt un padzirdināt citādi, stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Daira Brenča.
„Tradicionāli, ja bērna veselības stāvoklis ir stabils, ja viņš nav slims un viņam nav nekādu citu, papildus nelabvēlīgu apstākļu, ar krūti viņu baro līdz pus gada vecumam. Šajā periodā mazuli papildus dzirdināt nav nepieciešams.
Tā kā krūts piens satur pat līdz 80% ūdens, ar to tiek nodrošināta bērna vajadzība pēc ūdens.
Agrīna vecuma bērniem barošanu vai dzirdināšanu no pudeles neiesaka, jo zīšanai no pudelītes un piena zīšanai no mātes krūts jāizmanto dažādas tehnikas. Tā kā bērns izvēlas vieglāko, proti, dzert no pudelītes, bieži vien iznāk, ka māmiņai piena paliek arvien mazāk un rezultātā krūts barošana tiek pārtraukta.
Arī pēc pusgada vecuma, kad paralēli krūts barošanai mazulim sāk dot piebarojumus, pudele nav nepieciešama. Piebarojumus bērnam dod ar karotīti.
Savukārt tad, kad bērniņš jau ir paaudzies un sāk dzert ūdeni, tējas un sulas, viņa dzirdināšanai var izmantot krūzīti ar saliekamo uzgali. Šādi, padzeroties tiek izmantota citādāka tehnika nekā dzerot no pudeles. Vēl bērnam padzerties var dot arī ar karotīti.
Pēc gada vecuma bērniņu jau var radināt dzert no krūzes vai glāzes, tāpat kā to dara pieaugušie. Protams, iesākumā būs kļūdas – viņš aplies sevi un visu apkārt esošo, bet bez kļūdām jau neviens nemācās,” tā pediatre.
Līva Zaksa, www.maminuklubs.lv
Iepriekšējā komentārā aizmirsu par piemēru minēt arī to, ka samazinoties krūts piena daudzumam, kādu laiku ir taču nepieciešams mazuli dzirdīt papildus arī ar piena maisījumu (vecumā, kad piebarojums vēl nav tik liels, lai ar to aizstātu visas ēdienreizes). Un kā gan mazulis to varētu padzerties? Tas taču nebūtu iedomājami līdz 200 ml izbarot ar karotīti (mazulis tik ilgu ēšanu nevarētu pacietīgi izturēt), tāpat arī no krūzītes taču viņš, piemēram, 8 mēnešu vecumā nepadzeras tā, kā pieaugušais (lai varētu teikt, ka no krūzītes viņš piena maisījumu būs izdzēris). Bez tam taču zīšanas reflekss arī kaut kā arī jāapmierina un pēkšņi vakaros iemīļotā mammas krūts vietā dot padzerties no krūzītes? Vai tiešām ir kāds bērniņš, kurš tā būtu ar mieru? Tāpēc pie visa iepriekš minētā gribētu teikt, ka OTRĀDI - IR jāaicina māmiņu auditorija pieradināt mazuli dzert arī no pudelītes!!!!!!!!!
Esmu neizpratnē par medijos tik dominējošo viedokli par pudelītes "nelabumiem". Mans un mana bērniņa piemērs pierādīja pretējo. Pirmkārt, no pudelītes dzert ir DAUDZ grūtāk nekā tas ir no krūts (pudelītē caurums ir tikai viens, un lai cik liels tas būdams, viegli šķidrumu ārā dabūt nemaz nav - katrā ziņā jāpiepūlas ir daudz vairāk nekā dzerot no krūts). Un bērniņš, kur nav iemācījies ("pateicoties" mātēm, kas klausa šajā un citos līdzīgos rakstos minētos ieteikumus (diemžēl šāda jaunā māmiņa biju arī es) dzert no pudelītes jau pavisam agri, ar grūtībām darīs to arī vēlāk. Bet kāpēc tas būtu vajadzīgs? Pirmkārt, kā gan viņš varētu padzerties, kamēr vēl nav iemācījies dzert no krūzītes un brīžos, kad krūts barošana kaut kādu iemeslu dēļ konkrētajā laikā un vietā nav iespējama? Ar karotīti? Nevaru iedomāties māmiņu, kas, piemēram, sēžot ārsta uzgaidāmajā telpā tos nereti daudzos malkus, ko bērns grib dzert, baros ar karotīti (bez tam, ūdens sākotnējo pudeli atvērt, paņemt karotīti, ieliet tajā, dot bērnam utml. ar mazu bēbi varētu izrādīties itin lielu meistarību prasošs pienākums). Tāpat arī pieniņa dzeršana taču ne vienmēr iespējama no krūts!!!! Un vēlāk, uzsākot piebarojumu, padzeršanās kāre tikai pieaug! Pat tas, ka iemācījām bērniņu dzert no krūzītes jau 6 mēn. vecumā, nemazināja neērtības, kas rodas, atrodoties ārpus mājas un bērnam vēloties padzerties - kaut vai braucot ar ratiem, ejot pie ārsta utt. (nedosim taču uz ielas krūzīti, kurā vēl jāielej ūdens, vai uzgaidāmajā telpā nesāksim taču šļakstīties un apliet drēbes (kā tas neizbēgami, mācoties dzert no krūzītes, notiek, tikai tāpēc, ka, redziet, no pudelītes dzert neesot vajadzības!!!!). Līdzīgu piemēru būtu vēl.
Respektīvi, ar to es vēlējos pateikt, ka tas, ka bērnam laikus nedevām dzert no pudelītes, radīja daudz neērtību. Ļoti priecājos, ka 9 mēnešos tomēr tas ir izdevies un vismaz ūdeni dzert viņš no tās tagad prot (diemžēl piena padzeršanās, pareizāk sakot, nevarēšana tā kārtīgi to padzerties (tāpat kā tas ir no mātes krūts) acīmredzot ir radījusi zināmu traumu un to no pudelītes nav iespējams iedot.
Jautājums - kuram no tā ir labāk?????