Priekšā divas brīvdienas, kad, iespējams, beidzot būs laiks palutināt kājas. Bet kā to izdarīt?

Konsultē „Veselības centra 4” dermatoloģe Linda Kapteine
- Ja pēdu āda ir vesela (to nav skārusi sēnīte, kārpas, varžacis, āda nav pārāk sausa, plaisājoša), kājas var pavannot. Taču pēdas nav ieteicams vannot ilgāk par 10 minūtēm, jo tiek traucēti fizioloģiskie procesi starp ādas atmirušo un veselo slāni. Traumējot veselo ādu, tiek izsaukts papildus pēdu sausums, ādas sacietējumi un plaisājumi. Ūdens temperatūra nedrīkst pārsniegt 36 Cº . Ja kājas pastiprināti svīst, vannojot tās, ūdenim var pievienot etiķi, SPA sāli vai speciālus līdzekļus, kas sniegs ne tikai viegluma sajūtu kājās, bet arī ārstniecisku efektu– profilaktiskos nolūkos novērsīs dermatoloģiskas saslimšanas. Ik dienu pēdas var pavannot tējas novārījumā (kumelītes, kliņģerītes, ozolu mizas u. c.) Ja āda ir sausa, ūdenim var pievienot speciālas eļļiņas. Ja kājas pastiprināti svīst, tās tāpat kā ķermeni var pakļaut kontrastpeldēm. Piemēram, uz 3 minūtēm kājas paturēt siltā ūdenī, vienu minūti- aukstā. Galvenais, kāju vannošanu pabeigt ar auksto peldi!
- Pēc peldes var noņemt virsējo atmirušo raga kārtiņu ar skrubi, pīlinga krēmu. Ādu lobošos līdzekļus var ieziest no pēdām līdz ceļgaliem, pēc tam ar mitriem pirkstiem izdarot maigas apļveida masējošas kustības, īpaši apstrādājot sauso ādu uz papēžiem un sabiezējumus uz pēdām. Pēc ādas lobīšanas procedūras kājas jānomazgā. Šāda viegla iemasēšana ādā stimulēs asinsriti, atsvaidzinās ādu, mazinās nogurumu un kalpos par labu pamatprocedūru turpmākiem ārstnieciski profilaktiskiem pasākumiem. Ja āda ir raupjāka, pēdas, turot ūdenī, var apstrādāt arī ar pumeku.
- Vasarā papēžu āda kļūst biezāka, jo ādas pārragošanās bieži vien ir aizsargreakcija uz berzi un kairinājumiem. Pārmērīgi pārragojusies āda ir sausa, raupja un lobās, nopietnākā gadījumā tā var saplaisāt. Par vainu pastiprinošu apstākli bieži vien kalpo iešļūceņtipa apavu nēsāšana, kas, sperot soli, traumē papēdi, pavājina tā vispārējo imunitāti pret apkārtējās vides faktoriem. Nav ieteicams kailām pēdām staigāt arī pa melnzemi, kas no ādas „izsūc” tauku sekrētu, tām kļūstot sausām un raupjām. Ādas sabiezējumus likvidējot mājas apstākļos, svarīgi ielāgot, ka ādu ar speciālu vīlīti jāapstrādā sausu, pirms mērcēšanas, lai sabiezējumus noberztu līdz noteiktai robežai un netraumētu veselo ādas slāni, pēdas nekļūtu jutīgas un viegli ievainojamas. Nepatīkamās ādas sabiezējumu likvidēšanas procedūras atvieglošanai var izmantot speciālus mīkstinātājus jeb kalozos šķīdumus. Mīkstinātāju uzklāj uz problemātiskajām vietām, ļauj tam mirkli iedarboties un pēc tam šīs vietas apstrādā ar vīlīti. Tā kā kalozie šķīdumi ir bāzes viela, āda pēc procedūras obligāti jānomazgā. Tomēr, ja sabiezējumi ir pārāk cieti, saplaisājuši vai izveidojusies varžacs, vēlams konsultēties ar speciālistu.
- Medicīnas un atsevišķās kvalitatīvās skaistumkopšanas iestādēs piedāvā ārstniecisko (sauso) pedikīru, kura laikā var panākt ne tikai kosmētisku efektu, bet arī atrisināt daudzas ar pēdu un nagu veselību saistītas problēmas. (It īpaši, ja ir sēnīte, kārpas, varžacs utt., mājas apstākļos veikts pedikīrs šīs problēmas nelikvidēs.) Aparātpedikīrs ļauj iztikt bez asiem instrumentiem, līdz ar to tas ir mazāk traumatisks nekā klasiskais pedikīrs. Arī likvidējot sabiezējušo ādu, kutikulu, netiek traumēts veselais, dzīvais slānis, līdz ar to āda tik ātri atkal nekļūst raupja un pedikīru var veikt retāk. Tā kā rotējošie pulējamie uzgaļi ir pielāgojami katram klientam individuāli- tie ir dažāda izmēra un raupjuma, iespējams apstrādāt tās nagu un pēdas daļas, kurām parastā pedikīrā, izmantojot šķērītes un žileti, nav iespējams piekļūt. Turklāt, aparātam darbojoties, ir neliela vibrācija, līdz ar to kājām tiek veikta arī masāža.
- Ar krēmu pēdas ieziež aptuveni pēc 3– 4 minūtēm pēc mērcēšanas un 3– 5 minūtes uzgaida, līdz krēms iesūcas ādā. Tas nedrīkst palikt arī starp pirkstiem, jo šajās vietās krēms neiesūcas ādā un kalpo par iemeslu ādas plaisāšanai. Pēdas vajadzētu iesmērēt ar speciāliem kāju krēmiem, kuriem ir dezinficējoša iedarbība un atkarībā no sastāva novērš arī konkrētas problēmas (sēnīti, plaisājošus papēžus, kāju svīšanu utt.). Atkarībā no vēlmēm tie ir atvēsinoši vai arī sildoši. Vasarā īpaši ieteicami ir želejkrēmi, jo ātri iesūcas ādā un kājas neslīd kurpēs . Lietojot krēmu, nevajadzētu aizmirst arī ienadžus. Ja āda ir normāla, var lietot līdzekļus ar mazāku lipīdu saturu, sausai ādai nepieciešami barojoši un mitrinoši krēmi. Karstajās vasaras dienās, kad kājas satūkst, ļoti piemērots ir gēls, kas atvēsina ādu un rada patīkamu svaiguma sajūtu.
- Reizēm- pēdām atkarībā no vēlmēm var uzlikt dažādas maskas. Īpaši ieteicama ir dūņu maska, kas attīra, mīkstina un baro ādu. Savukārt māla maskas attīra ādu un uzlabo asinsriti.
- Pēdu svīšanu iespējams mazināt, lietojot dažādus dezodorējošus un atsvaidzinošus kāju kopšanas līdzekļus. Taču to iedarbība būs sekundāra un pārmērīga to lietošana (it sevišķi problemātisku pēdu gadījumā) var negatīvi ietekmēt sviedru dziedzeru darbību. Lai mazinātu kāju svīšanu, iegādājieties piemērotus un ērtus ādas apavus, pēdu deformācijas gadījumā tajos ievietojat ortopēdisko zolīti. Arī augstpapēžu kurpes kalpo par iemeslu pārmērīgai kāju svīšanai, jo nepareizs spiediens uz pēdas pamatni, kas negatīvi iedarbojas uz sviedru dziedzeriem, rada neatbilstošu sekrētu daudzumu. Tomēr jāatceras, ka kāju svīšanai nav ne kā kopīga ar pedikīru un vairākkārtēju pēdu mazgāšanu dienā. Veselām pēdām pat karstā laikā nav jāsvīst un parasti pietiek ar to mazgāšanu vienu reizi dienā. Ja tās svīst pastiprināti, visbiežāk par iemeslu kalpo veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, nepiemērota materiāla un liestes apavi (āda neelpo un tiek nospiesti sviedru dziedzeri). Vairāk kā 90 % gadījumu kāju svīšanu rada anatomiska problēma– šķērsvelves plakanā pēda. Diemžēl to nav iespējams novērst ne regulāri kopjot kājas, ne lietojot dezodorantus, bet gan nepieciešams koriģēt pēdu ar ortopēdisko zolīti.
