Kā Lauris tika pie sava vārdiņa!

21. Jan 2012, 21:29

Tikko kā paliku stāvoklī, jau otrajā nedēļā, kad sākās rīta nelabumi,sapratu, ka gaidām puisīti!

Tad nu ar bērniņa tēti sākām domāt vārdiņu mazajai radībiņai, kas mīt manī. Vārdus, ko izdomāja tētis, nepatika man; varianti bija Vairis, Leons un Gabriels!

Vārdus, ko izdomāju, es nepatika tētim; varianti bija Dāvis un Māris!

Tad nu nolēmām, ka kaut kas jādara lietas labā, lai punča iemītnieks nebūt bez vārdiņa un lai ar viņu būtu vieglāk sarunāties! Vienojāmies par to, ka katrs paņemsim lapiņu un kalendāru un saraktīsim visus vārdiņus, kas nu katram patīk! Tad nu tā arī izdarījām, tad kad nu sonogrāfijā mums paziņoja, ka mana nojauta ir 100% nostrādājusi un mēs gaidam dēliņu.

Tad nu tā dienas vakarā nosēdāmies gultā ar mazuļa sonogrāfijas bildīti, kurā viņš mums rādija mēli un salīdzinājām uzrakstītos vārdiņus un no manis uzrakstītajiem 20 vārdiņiem un drauga uzrakstītajiem 17 vārdiņiem tikai viens sakrita un tad nu abi paskatoties uz punci reizē pateicām "Sveiks, LAURI!"