14.02 13:00-15:15
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Kādi ir galvenie priekšnosacījumi, lai izveidotu uzticības pilnas attiecības starp vecākiem un bērniņu? Ieskaties psiholoģes Sanitas Aišpures komentārā!
Galvenie nosacījumi/apstākļi, kas ļauj izveidoties drošajai emocionālajai piesaiste starp bērnu un vecākiem ir: sākotnējā mammas un bērna emocionālā tuvība. Domājams, ka pat grūtniecības norises laiks, tās emocionālais fons, mammas sajūtas un komunikācija ar savu sagaidāmo bērniņu, sūtītās labās domas un vārdi ietekmē to, kā bērns veido savu priekšstatu par apkārtējo pasauli un vēlāk to – kā viņš veido savas attiecības ar to.
Kad bērniņš ir jau piedzimis tad sākotnēji māmiņas un vēlāk abu vecāku tuvība ar mazo bērnu ir tie, kas nosaka piesaistes stilu.
Kādi ir svarīgākie faktori, kas nosaka piesaistes stila izveidošanos starp vecākiem un bērniem?
• Svarīgs ir laiks, cik ilgi mamma ļauj mazulim izbaudīt viņu.
• Laiks, kad māmiņa atgriežas darbā.
• Kas ir bērniņa patstāvīgākā aprūpes persona mazajam, ja māmiņa sākusi strādāt( oma, aukle?)
Šī cilvēka izturēšanas, atsaucība pret mazuļa vēlmēm, emocionālo reakciju veidi...u.c. noteiks un ietekmēs piesaisti.
• Nozīmīga ir tuvība, mīļums, emocionālā atsaucība, pieejamība, maigums, sirds siltums, izpratne par mazuļa vajadzībām, glāsti, sarunas ar mazo, spēja izturēt/tolerēt arī mazuļa raudāšanu, niķus – bez dusmām.
• Ļoti svarīga ir krūts barošana! Tas nav tikai kaut kas fizioloģisks, bet arī ļoti emocionāls process, kas ietekmē ne tikai fizisko bērna imūno sistēmu, bet arī psiholoģisko/emocionālo imūno sistēmu!
• Ļoti svarīgi, lai mamma nemetās „vāveres ritenī” un necenšas pēc iespējas ātrāk atgriezties darbā, jo šis laiks, ko viņa nozags mazajam( lai arī aizvietos sevi ar pasaulē labāko aukli), būs neatgriezeniski nozagts laiks un iespēja sev un mazajam. Mamma zaudēs simtiem jauku emociju, mīlestības jūru un prieka avotu, bet mazais nepietiekošā mērā spēs noticēt, ka šī pasaule ir droša, ka šī pasaule un mani tuvākie mani gaida un rūpējas par mani, un vienmēr pasargās mani.
• To neredzamo nabas saiti, kas kā spēcīgs tilts vieno mammu un mazo, nevajadzētu pārgriezt par ātru (jo mazajam ir no mammas jāpaspēj saņemt „emocionālo maizi”, kas vēlāk būs šī drošā piesaistes veida fundaments), bet savukārt tad, kad tā ir pārrauta, kāds būtisks posms māmiņas un bērniņa attiecībās iztrūkst. Vibrācijas un enerģija tik un tā cirkulē starp mazo un mammu, līdz ar to arī stresi un uztraukumi aizceļo no viena pie otra.
• Svarīgi ir atcerēties, ka tieši Tu devi mazulim dzīvību un tieši Jūs šī dvēselīte izvēlējās par saviem vecākiem un pienācīgi to vajadzētu novērtēt kā lielu dāvanu un nevajadzētu iedomāties, ka sociālā loma sabiedrībā, karjerā – šajā brīdī var būt svarīgāka. Nevajadzētu bērnu „uzvelt” kādam citam, bet pēc iespējas ilgāk būt kopā ar mazuli un viņu atbalstīt tik svarīgajā dzīves sākumposmā, kad viņš iepazīst sākumā savu ķermeni, Tevi, apkārtni, citus un tādējādi veido priekšstatu, kāda tad tā apkārtējā pasaule ir: laba vai slikta, droša vai neprognozējama? Stabila vai nestabila? Atsaucīga vai vienaldzīga?
• Svarīga ir arī mammas nervu sistēmas uzbūve, stresa izturība, pašas drošības un paļāvības pakāpe, trauksmainības pakāpe un uzticēšanās vai neuzticēšanās apkārtējiem. Nozīmīga ir arī tēta bērnības pieredze un emocionālās atmiņas, kas nāk no bērnības!