Pēdējā laikā daudzos Latvijā veiktajos pētījumos, vēl skaudrāk iezīmējusies tendence – bērnu neveselīgais uzturs un līdz ar to liekā svara un citas veselības problēmas. Tomēr mēs spējam ietekmēt to, kā aug un attīstās mūsu bērns, tāpēc vispirms aplūkosim, kā veidojas bērna ēšanas paradumi un kā mēs kā vecāki varam tos ietekmēt!
Tikko piedzimis bērniņš pamatā pārtiek no mātes piena, kas tam nodrošina visas nepieciešamās uzturvielas, tai skaitā arī neaizvietojamās taukskābes, lai bērniņš strauji augtu un attīstītos. Papildu piebarošanu parasti sāk no 6 mēnešiem vai arī gadījumos, kad mātes piens bērniņam nepietiek. Parasti papildu bērnam piedāvā dažādus dārzeņu un augļu biezeņus, vēlāk arī putras un atšķaidītas svaigi spiestas sulas. Apmēram no 7 - 8 mēneša vecuma sāk piedāvāt putnu gaļu. Ja mātes piens ir nepietiekamā daudzumā, tad piebarošanai lieto piena maisījumus. Savukārt, ja mātes pienu nesaņem vispār, tad papildus ēdienu sāk dot no četriem mēnešiem. Piebarošanu uzsāk ar vienu produktu, pakāpeniski to klāstu paplašinot. Katrā ziņā tie nedrīkst būt ļoti trekni ēdieni, tāpat galvenokārt ieteicams lietot tikai dabiskus produktus, vislabāk gatavot biezenīšus pašām, tad varēsiet būt pārliecinātas par to sastāvu, turklāt vieglāk varēsiet saprast, kas izraisījis alerģiskas reakcijas Jūsu bērnam un no šiem produktiem izvairīties. Sākot no gada vecuma svarīgi ieviest ēšanas režīmu ar kārtīgām ēdienreizēm, tādējādi radinot bērnu pie noteikta ēšanas ritma. Šeit svarīgi, lai arī paši vecāki ievērotu ēšanas režīmu. Vislabāk būtu sēsties visiem pie kopīga brokastu, pusdienu vai vakariņu galda, lai rādītu mazajam piemēru, jo bērni ne tikai ēšanas, bet arī uzvedības ziņā bieži vien kopē savus vecākus. Ja barošana ar krūti tiek pārtraukta (kas parasti notiek ap gada vecumu), jāsāk domāt par neaizvietojamo taukskābju nodrošināšanu bērna uzturā. Neaizvietojamās taukskābes - Omega-3 un Omega-6 - ir ļoti būtiskas, jo ir nepieciešamas bērna augšanai un attīstībai, bet organisms pats tās nevar saražot, tāpēc tās jāuzņem ar uzturu. Tas nozīmē, ka bērna uzturā jāiekļauj zivis (vai zivju eļļa), rieksti (piemēram Indijas rieksti), augu eļļas vai produkti, kas pagatavoti no augu eļļām, piemēram, kvalitatīvs margarīns. Ja jūsu bērnam bieži ir alerģiskas reakcijas, tad labāk izvēlēties zivju eļļu, ja vien neatrodat veidu, kā bērnam piedāvāt zivis. Iespējams, ka mazais gardēdis sākumā būs ļoti izvēlīgs - lietas, kas garšos vienā dienā, nākamajā tiks atzītas par neēdamām, tāpēc būtu ieteicams dot bērnam pēc iespējas dažādākus ēdienus, domājot par to veselīgumu. Vecākiem jābūt uzmanīgiem ar saldumu došanu bērniem. Varbūt viena konfekte bērnam nekaitēs, bet saldā, patīkamā garša varētu ilgstoši palikt atmiņā un bērns vairs negribēs ēst veselīgos produktus. Katrā ziņā var mēģināt bērnam izstāstīt, ka konfektes ir našķis, kuras var ēst tikai tad, ja apēsts pamatēdiens. Labs veids, kā panākt, lai bērns izvēlas Jums vēlamo ēdienu, ir piedāvāt vairākas alternatīvas, tādējādi bērnam liksies, ka viņš pats ir izdarījis savu izvēli, savukārt Jūs tomēr varēsiet pasniegt bērnam to, ko plānojāt. Daudziem vecākiem rūpīgi iestrādātos bērnu ēšanas paradumus "bojā" ciemošanās, piemēram, pie vecvecākiem. Tie bieži vien, gribot bērniņam to labāko, piedāvā tam dažādus našķus, tādējādi bērns vēlāk negribīgi ēd ierasto ēdienu. Šeit varētu ieteikt aprunāšanos ar vecvecākiem, varbūt pat apspriest bērna ēdienkarti ciemošanās laikā. Protams, vecvecāki neatturēsies no našķu piedāvāšanas, bet jālūdz viņiem to darīt saprātīgi. Arī ar bērnu pēc tam var aprunāties, skaidrojot, ka ciemošanās ir kā svētki, kad var apēst vairāk saldumu kā parasti, savukārt ikdiena ir ikdiena. Labs veids, kā būt kopā ar bērnu, ir kopīga ēst gatavošana, kas gan prasa lielu devu pacietības no vecākiem, bet attīsta bērnam pirkstu veiklību, turklāt tā ir arī iespēja pastāstīt bērnam par dažādiem produktiem un to nozīmi uzturā. Daudzus vecākus satrauc bērna skolas gaitu uzsākšana vai iešana bērnu dārzā. Ja liekas, ka bērns skolā neuzņems pietiekami daudz augļu un dārzeņu vai gribēs papildu panašķēties, nav nepieciešams dot līdzi lielu kabatas naudu, lai bērns skolas kafejnīcā sapirktos kārumus. Tikpat labi varat iedot bērnam līdzi pusdienu kārbiņu, kurā ievietoti augļi vai dārzeņu salāti, vai kāds paštaisīts saldums (kas noteikti būs veselīgāks par pārdošanā esošajiem). Katrā ziņā bērns ģimenē ir iespēja arī abiem vecākiem apdomāt un reizē ar bērnu uzlabot savu ēšanas kvalitāti un mainīt ieradumus, veidojot kopā ar bērnu veselīgāku ikdienu! Andis Brēmanis, dietologs, Medicine.lv
Nu ar vecvecākiem cīnīties ir grūti! Pēc vienas nedēļas nogales, kas pavadītas pie vecvecākiem, 3 dienas cīnījos, lai tiktu atpakaļ pie vecā ritma.
Manuprāt,grūtākais ir mainīt pašiem savus ēšanas ieradumus!
Vēl grūti ir ar suni! 😀 Bērns grib garot suni ar visu, kas viņam iedots, suns arī izmanto iespēju un staigā bērnam pakaļ, gaidot, kad kaut kas nokritīs!
Mēs našķus dodam pēc kārtīgām ēdienreizēm, kad bērns kārtīgi paēdis.