Ieva Adamss: normālas attiecības nesastāv tikai no kaislības

02. Aug 2012, 09:00

Vai tuvība spēj atrisināt savstarpējās problēmas? Un kā ar bērniņu runāt par to, kas notiek starp mammu un tēti? Šos jautājumus kopā ar Rīga Radio 94.5 FM Māmiņu Kluba radio raidījuma vadītāju Kristīni Virsnīti apsprieda pārmaiņu treneris, seksologs un tētis Artūrs Šulcs, kā arī Ieva Adamss (Ieva Lejiņa), kas ir gan žurnāliste, gan pasniedzēja, sabiedrisko attiecību speciāliste, māmiņa un brīnišķīga sieviete vienlaikus.

Vai tuvība spēj atrisināt savstarpējās problēmas?

Artūrs Šulcs apgalvo, ka „Nebūtu pareizi ar seksu mēģināt risināt visas problēmas. Tas neko nedos, cilvēkiem ir jāmācās runāt! Par savām jūtām, sajūtām, aizvainojumu, bailēm, stresu.”

Savukārt, Ieva Adamss zina, - „Ja kāds domā, ka normālas pāra attiecības sastāv tikai no kaislības, nevis no cieņas, pieņemšanas, intelektuālas un emocionālas saiknes, tad, protams, iegāž otru gultā, gribas – viss notiek, negribas – katrs iet uz savu pusi.”

„Mani uztrauc tas, kāda ir mūsu attieksme pret seksualitāti, jo sekss tiek uztverts tikai kā bioloģisks process. No cilvēku dzīves sekss kā sakrāla parādība ir izstumts,” seksologs piebilst.

Senos laikos, kā Artūrs Šulcs stāsta, arī Latvijā ar seksu „tika svinīgi izpildīts kāds rituāls, svinēti kādi svētki, kādi procesi, tautas tradīcijas. Sakrāls dzimumakts palīdzēs sakārtot mūsu dzīvi.”

Ieva Adamss turpinot piebilst, ka „Mūsu tradīcijas ir rituāli un arī ar seksu saistās daudzi rituāli, brīnišķīga kultūra."

Kā ar bērnu runāt par to, kas notiek starp mammu un tēti?

Stāstījumu uzsāk žurnāliste - „ Es biju viena no tām māmiņām, kura kļuvusi par mammu, nemaz nezināju, ko darīt, kādi ir rituāli, kādas ir tradīcijas. Ko bērni no manis gaida? Kādus vārdus? Dekorācijas? Un tikai pateicoties saviem bērniem, es sāku saprast rituālu nozīmi. Un ir jāatgriežas arī ikdienas svētkiem, jāsaprot, ka bērnība ir tikai vienu reizi mūžā!”

„Ir cilvēki, kuri negrib atcerēties, kā ir bijis būt bērnam, un ir cilvēki, kuri skaidri atceras dažādus rituālus no bērnības. Es esmu tik laimīga, jo zinu, kāda ir šī ģimenes rituālu būvēšana. Tad, kad bērni saprot, ka ir kaut kāda ikdienas rutīna, ierauga, ka ir lietas, ko viņi negrib pazaudēt, tad viņos pašos tiek nosprausta robeža, līdz kurai balvu – ikdienas jauko rutīnu nezaudēt. Ja tādas rutīnas nav, bērnam zūd pamats zem kājām, un viņš zina – viņam nav, ko zaudēt.”

„Ar bērnu jārunā, kā ar pieaugušo, nekas nav jāslēpj. Un no bērna nevienas emocijas noslēpt vispār nav iespējams; viņš visu redz un jūt ar savu ķermeni,” viņai piekrīt seksologs Artūrs Šulcs.

Tev izdodas noslēpt no saviem bērniem to, kā tu jūties?

Ieva Adamss atzīst - „Es nemaz necenšos, un viņa zina - bērni pasaka mums visu priekšā, ir tikai jāgrib viņu sakāmo pieņemt, nekas īsti vairs nav jādara."