Greizsirdība starp bērniem rodas no vecāku attieksmes!

Es šoreiz vēlos parunāt nevis par greizsirdību,bet par to, ko darīt,lai tā tik ļoti neparādītos, jo greizsirdība jau rodas no vecāku attieksmes un 3 gadus veci bērni to ļoti labi saprot! 

Mums ir 1,5mēnešus veca meitiņa un 3 gadīga meitina,kas, protams, visu laiku bija mums 1,vietā,bet nu jau jādalās ar mīlestību pret zīdainīti..

Kad gaidīju jaunāko bērniņu, sev solīju, ka es darīšu visu,lai lielākā meitiņa neizjustu atstumtību un nebūtu iemesls greizsirdībai, bet es negaidīju,ka sanāks situācija, kuru es diži nespēju ietekmēt.

Zīdainītis paņēma mani visu,ja rēķinām, ka sākumā ēdām ik pēc 2h,paēdām,pārtinām, viņa vēl ko papēta, cik nu redze ļauj un tad prasa uz rokām,jo ja atstāj pašu, rauduļo un es nebūšu no tām sadistēm, kas ļaus to darīt domājot, ka mazais pieradīs,tā nu paucinu iemidzinu līdz 2h pagājušas un sāc visu no gala.

Pirmās nedēļas vispār nekas cits nesanāca sadarīt...un lielā meitiņa taču arī prasa savu,un man tik sanāk atteikt,pagaidi, lūdzu, vŗl ne.

Jau vairākas reizes jāraud, ka pietrūks lielā meitiņa,tad saprotu, ka nespēju turēt solīto,ka arī viņai sāp..

Nu uz 2 nedēļām vīriņš mājās, tad mēs pamaināmies, kad viņš ar maziņās, es ar lielo meitiņu,jūtos jau uzreiz labāk.

Kā jūs rīkojaties, lai šāda greizsirdība nerastos? Jums atlika laiks otrajam bērniņam?

Paldies jau iepriekš par saviem stāstiņiem un padomiem!