Divgadnieka nejaukā uzvedība

Izprast savu bērnu, viņa emocionālo stāvokli nozīmē skaidri apzināties kā kurā situācijā rīkoties. To vēlas arī kāda māmiņa, kam radušās problēmas ar divgadīgā dēla uzvedību. Uz māmiņas jautājumiem par šo tēmu atbildi sniedz psiholoģe Diāna Zande.

JAUTĀJUMS


Dēlam ir 2 gadi un 4 mēneši, meitiņai - tūliņ būs 8 mēneši. Puika vienmēr ir bijis kā paraugbērns. Retu reizi bijušas problēmas ar uzvedību, bet pēdējā laikā nesaprotamu iemeslu dēļ pakāpeniski (nevis pēkšņi, jo tad arī iemeslu varētu izsecināt) sācis uzvesties aizvien neciešamāk. Nevaram saprast iemeslus, un nav tādas dienas, kad par to nedomātu. Mēs paši domājam, ka iemesli varētu būt: bērnudārzs, varbūt izrāda tādā veidā greizsirdību uz māsu, kā arī vienkārši - vecuma jeb attīstības īpatnība.Sliktā uzvedība izpaužas: kliegšana bez iemesla, spiegšana, kāju, roku vicināšana uz visām pusēm, iesišana (man, tētim utt.), mantu apzināta salaušana vai dusmu lēkmē izmētāšana, neklausīšana - ja ir dusmīgs, vai ar kaut ko neapmierināts, ignorē lielāko daļu lūgumu.

Kā rīkojamies mēs: retu reizi ir iespējams mierīgi sarunāt (bet katru reizi tas tiek mēģināts), un pārsvarā (redzot, ka mierīgā ceļā nekas nav atrisināms), nākas sakliegt, aizrādīt skaļā tonī, dažreiz, ja mazais ir pavisam nevaldāms, pat iedot viņam pa dibenu (diemžēl), ja vienkārši ārdās - uznesam uz otro stāvu, lai nomierināms.

Ko darām kopā? Zīmējam, līmējam, ejam pastaigās, paspēlējamies, skatāmies grāmatiņas, lasām priekšā, padauzamies dažreiz tāpat vien.Gribu laikam vienkārši saprast iemeslu, lai zinātu, kā tālāk rīkoties, lai mums visiem kopā ir vairāk to pozitīvo emociju, tāpat kā agrāk.

Atbild psiholoģe Diāna Zande:

Situācijā, kurā ģimenē ienāk nākošais bērns, slikta uzvedība ir kā viena no atbildes reakcijām. Tā nu ir, ka šī uzvedība var pasliktināties jau mammas grūtniecības laikā (bērns lieliski jūt, ka mamma mainās emocionāli, kaut kādā veidā kļūstot bērniņam tālāka un cenšas panākt uzmanību), kā arī labu laiku pēc brāļa vai māsas piedzimšanas.

Turklāt, arī bērnudārzā bērni izjūt slodzi un stresu, pat, ja ir labi iejutušies, tā ir vide, kurā viņš nevar diktēt savus noteikumus un nākas pakļauties audzinātājām. Bērns dārziņā nemēģina parādīt sevi labā gaismā, šajā vecumā viņiem nav tādas spējas izlikties - dārziņš nav emocionāli tik droša vide, lai bērns justos brīvi un tas rada paklausību un arī spriedzi, kas kaut kur jāliek. Mājās un pie vecākiem ir tā drošākā vieta, kur izlaist tvaiku jeb ļauties sasprindzinājuma neapzinātai mazināšanai. Tā nu ir, ka vecāki dabū trūkties.

Būtu svarīgi izturēt šo vecuma posmu ar mieru un pēc iespējas maz dusmoties uz bērnu par to, ka viņš slikti jūtas. Vērojiet, kādās situācijās puisis ir mierīgāks, un sekmējiet šo situāciju biežumu. Dauzieties kopā ar bērnu - lai visiem mazinās spriedze!

Jā, un divgadnieka vecumam arī ir nozīme - te sanāk kopā vairāki faktori, piedevām, ir vēl ikdienas sīkie notikumi, kas var provocēt mazuļa dusmu uzliesmojumus. Nereti vecāki saka - "nekas mūsu dzīvē nav mainījies", bet - bērns reaģē arī uz mums, pieaugušajiem nebūtiskām lietām, it kā sīkumiem.

Lai Jums veicas!

Divgadnieka attīstība, uzvedība un problēmsituāciju risināšana