Denīzas pirmā ballīte

Sveicinātas, mīļās! 

Viss sākās ar ielūgumu no Denīzas krustmātes - manas darba kolēģes un draudzenes. 

Ballīte bija 28. aprīlī, tad nu mums sanāca braukt ar sabiedrisko transportu -autobusu. Šajā pašā dienā 30 min pirms brauciena nopirkām biļetes, mums ar draugu un Denīzai bezmaksas biļeti. 

Nopriecājos, jo domāju, ka autobusā nebūs daudz cilvēku un mums būs mierīgs brauciens, taču, vīlos, jo autobuss bija pilns, cilvēki stāvēja pat kājās. 

Denīzai ratus neņēmām, ielikām viņu autosēdeklītī, tad nu 13-00 sākās mūsu brauciens ciemos pie krustmātes uz Svētciemu. 

Meitiņa sēdēja man klēpī, jo autosēdeklīti nolikām malā, bet Teikā, mēs nostāvējām 30 min, jo bija jāpalaiž garām baikeri. 

Līdz pat Svētciemam, Denīza bija ļoti klusa, negulēja nemaz, ceļā pavadījām 2 h un 30 minūtes. 

Gala pieturā mūs sagaidīja pati krustmāte, viņai bija tāds prieks, jo sen nebija mūs satikusi. 

Un viss sākās šeit: www.kraukli.lv

Reiz, sen senos laikos Svētupes ielokā uzcēlās pirtiņa. Viņa tur jutās dikti omulīgi un arī apkārtējiem tā patika. Pirtiņa bija gana čakla un apkārtne pārvērtās skaista jo skaista kā pasakā. To visu redzot viņai piebiedrojās telšu vietas, sporta laukums un arī viesu nams. Arī tagad katru dienu kāds jauks skaistums tur atrod savu vietu.

Ļoti burvīga vieta, mums bija piešķirta istabiņa ar divām gultām. 

Sākumā bija neliela pastaiga, pa šo burvīgo vietu, kamēr mūsu tētis gulēja.

Šī ir Denīzas krustmāte - jubilāre:

Bija dzīvā mūzika, visādas spēles, kad ieradās muzikanti, mazā bija iemigusi, domāju, kad sāks spēlēt mazā pamodīsies, bet nekā, gulēja, kā susurs. 

Denīzai neizpalika dejas arī ar tēti:

Gulēt liku Denīzu, kā jau vienmēr pirms 23-00, mums istabiņa sanāca tieši virs telpas, kurā notika ballīte. 

Istabiņā bija divas gultas, vienā no tām liku gulēt Denīzu, starp spilveniem. 

Ballīte meta augstu vilni, bija spēle, kurā jāspridzina baloni, tad nu vienīgā doma man bija, ja nu Denīza pamostas, nobīstas un sāk raudāt? Ko tad? Ik pēc 5 minūtēm skrēju skatīties, ko dara mana meitiņa. 

Bet viņa tik saldi gulēja, atlika tik noskūpstīt viņu uz vaidziņa un ļaut gulēt.

Paši aizgājām gulēt ap 03-00, taču ballīte turpinājās līdz rītam, bet nu jau bez muzikantiem. 

Aizslēdzām istabiņas durvis un devāmies pie miera, bet tad dzirdu, bladāc, un durvis kāds atlauž un aizver, es jau neko guļu tālāk, no rīta ap 07-00 manējais dodas uz vannasistabu, atnāk atpakaļ un aizslēdz durvis, ar to arī viss beidzās, mēs vairs netikām ārā. 

Sūtām sms krustmātei ar lūgumu, lai viņa to paziņo saimniekiem, un jau pēc 5 min viss notiek, cenšas dabūt vaļā durvis, bet nesanāk, mūsu istabiņai bija jumta logs, pa kuru tad nu tika vilkts augšā viss nepieciešamais, lai mēs varētu dabūt vaļā durvis. 

Mazā arī jau bija pamodusies, labā noskaņojumā, gaidījām, kad tētis atmūķēs durvis no iekšpuses, jo no ārpuses darīt nevarēja neko, tad nu tētis pārzāģēja slēdzeni un mēs tikām ārā, mēs to uztvērām kā rīta atrakciju, kurš viesis pirmais tik ārā no savas istabiņas. 

Visus viesus gaidīja siltas brokastis un pirtiņa, mēs pirtiņā negājām - negribējās. 

Uz Rīgu mūs aizveda krustmātes draudzene, arī mašīnā Denīza negulēja. 

Visi viesi man jautāja, kāpēc mans bērns tik kluss, mierīgs, visu uzņem ar smaidu? 

Es atbildēju, tāpēc, ka viņa ir mana meita! Viss dārgākais, kas man ir! 

Paldies Krustmātei par izdevušos ballīti!