Pastāv viedoklis, ka pamata atšķirības starp meitenēm un zēniem nav bioloģiski pamatotas, bet ir audzināšanas, mācīšanas rezultāts.
Sākot no ratu krāsas un pirmajiem autiņiem, zēnus vienmēr cenšas ieinteresēt ar "vīrišķīgām" rotaļlietām - mašīnītēm, konstruktoriem, ieročiem, bet meitenes jau kopš mazotnes rotaļājas ar lellēm, rotaļu traukiem un citām sieviešu lomu atainojošām rotaļlietām.
Parasti bērni tiešām paši izvēlas dzimumam piemērotas rotaļlietas un spēles, bet tas, kurām rotaļlietām bērns dos priekšroku, ir individuāli, kā arī tas ir stipri atkarīgs no katra konkrēta bērna audzināšanas un pasaules ap viņu.
Piemēram, ja meitenei ir vecākais brālis, viņa, iespējams, rotaļāsies labprātāk ar mašīnītēm, jo, pirmkārt, viņai šīs rotaļlietas ir mājās un mīļais brālītis ar tām rotaļājas, otrkārt, viņa ar tām spēlēsies, lai varētu rotaļāties kopā ar brāli.
Tāda pati situācija var būt ar zēnu: lai vecākā māsa ar viņu rotaļātos, vai, lai vienīgā viņam pieejamā bērnu kompānija sētā to darītu (ja tajā pamatā ir meitenes), viņš rotaļāsies gan ar lellēm, gan spēlēsies "ģimenēs".
Pēc 3 gadu vecuma zēni parasti rotaļās izmanto tikai "cilvēkus", kā sava "kariņa" varoņus, tāpat cilvēki dominē arī, ja puikas rotaļājas celtniekos, pie tam bērns sevi, savā ziņā, identificē ar supermenu.
Pat, ja jūsu puika pat piecu gadu vecumā pēc futbola ar prieku ģērbj lelles, iespējams, jūs esat topošā Zaiceva vai Armani mamma.
Puikas dārziņā bieži rotaļājas ar meitenēm mātēs un meitās un šāda veida lomu spēles palīdz viņiem apgūt attiecīgās lomas. Bērni pirmsskolas vecumā aktīvi apgūst sociālos likumus, viņi spēlē pieaugušos, tāpēc nav nekas pārsteidzošs, ja viņi atdarina ne tikai mammu, bet arī tēti.
Ļoti svarīgi, kas no vecākiem ir bērna elks, vai arī, kura uzmanību bērns cenšas vairāk iekarot.
Ja meitiņa ļoti mīl tēti-automīli un, ja viņi kopā pavada daudz laika, tad ir pilnīgi dabīgi, ka viņa var sākt vairāk saprast un interesēties par mašīnām. Gadās, ka nozīmīgākā pieaugušā aizraušanās un intereses kļūst arī par bērna interesēm, neatkarīgi no viņa dzimuma un tā, ko vēlas visi apkārtējie.
Daudz kas atkarīgs arī no bērna temperamenta. Mierīgs, noslēgts zēns var aizrauties ar meditatīvu izšūšanu (tieši tā, daudzi vīrieši prot gan adīt, gan izšūt, bet ne visi tajā atzīstas). Aktīva un enerģiska meitene ar lielu aizrautību var kopā ar puikām braukt ar velosipēdiem, nevis mierīgi ar draudzenītēm rotaļāties mierīgi smilškastē.
Tas, kam bērns dos priekšroku, atkarīgs arī no tā, ko vēlas un gaida vecāki, un no tā, cik ļoti nopietni viņi pieiet bērna audzināšanai, ja runa ir par konkrētu dzimumu. Ja mamma vai tētis (vai arī abi) gribējuši zēnu, bet piedzimusi meitiņa, pilnīgi iespējams, ka zemapziņā viņi orientēs meitiņu citai lomai, vēršoties pret viņu kā pret zēnu. Nožēla, ko nākas dzirdēt no vecākiem, piemēram, "ehh, es tā gribēju puiku..", var likt mīļajai meitiņai uzvesties kā puikam tikai tāpēc, lai iekarotu vecāku mīlestību.
Mammai un tētim vēlams ir atcerēties pašiem, ar ko atšķiras sievietes un vīrieša loma, kā arī jārūpējas par to, lai bērniem būtu attiecīgas rotaļlietas un nodarbības, dzimumam atbilstošs apģērbs, izskats.
Unisex personvārdi var izsist bērnu no lomas orientācijas, kas saistīta ar dzimumu. Cilvēki, kam ir universāls vārds ne vienmēr no apkārtējiem saņem adekvātus signālus, bet lielu daļu mūsu dzīves veido pašvērtējums "ES - un kā mani redz ciiti cilvēki".
Nav vērts pilnībā atņemt bērnam viņa mīļotās rotaļlietas un izklaides, pat, ja jums šķiet, ka tās neatbilst dzimumam. Labāk piedāvājiet bērnam tradicionālas rotaļas, nodarbības un veidojiet bērnam priekšstatu par sevi gan kā par zēnu: drosmīgs, atbildīgs, izlēmīgs, spēcīgs, gan kā par meiteni: mīļa, rūpīga, saprotoša, jauka, topošā māmiņa.
Ja neskaitot rotaļlietu izvēli jūs nekas cits neuztrauc, tad nav vērts krist panikā, jo zēna interese par lellēm vēl nebūt nerunā par homoseksualitāti.
Ir vērts aizdomāties, ja bērns uzvedas biežāk tā, kā uzvedas otra dzimuma pārstāvji, ja vēršas pret sevi citā dzimtē, ja pilnībā neinteresējas par rotaļām ar sava dzimuma bērniem. Iespējams, tādu pazīmju gadījumā vecākiem būs šādas tādas aizdomas un tāpēc ir vērts parādīt bērnu ārstam - endokrinologam. Jūs iegūsiet konsultāciju un uzzināsiet precīsi kāds hormonālais fons ir jūsu bērnam.
Bet, ja viss ir kārtībā, tad tā lai viss arī paliek.
Lai bērns arī turpmāk rotaļājas ar mašīnītēm vai lellēm un dara to, kas pašam patīk, apgūstot pie viena dažādas sociālās lomas.
Ludmila Paškeviča, psiholoģe