Bronhiālā astma

Bronhiālā astma — alerģiska saslimšana, kam raksturīgi ir periodiski saasinājumi, šai saslimšanai pamatā ir bronhu sieniņu ir pietūkums un apsārtums. To iekaisums izraisa paaugstinātu jutību pret dažādiem ārējiem kairinātājiem – alergēniem, kuri savukārt var izraisīt bronhiālās astmas lēkmes.

Divas trešdaļas bērnu saslimst ar astmu agrīnā vai pirmsskolas vecumā. 

Iemesli

Lielu lomu spēlē no vecākiem pārmantotas alerģiskas reakcijas. Alergēni var būt pat pārtikas produkti, sevišķi zīdaiņiem, putekļi – mājas putekļi ar tajos esošajām putekļu ērcītēm, pelējuma sēnītes, ziedputekšņi, mājdzīvnieku spalvas, medikamenti, pārtikas produkti, piesārņots gaiss, auksts gaiss, stipras smaržas, fiziska slodze.  

Tāpat noteikta loma ir arī centrālās un veģetatīvās nervu sistēmas traucējumiem, virsnieru disfunkcijai. 

Simptomi

Astmas lēkmes bērniem atšķiras, tāpat kā tas, kādas vēl problēmas ir ar elpceļu orgāniem - iesnas, šķaudīšana, citiem tā var būt kņudoņa kaklā, sauss klepus, faringīts, mandeļu pietūkums, sausas krēpas utt. Lēkmju garums, periodiskums atkarīgs arī no bērna nervu sistēmas, jūtīguma, nemiera, kuņģa  - zarnu trakta veselības problēmām, kā arī no ādas problēmām. Vārdsakot, lēkmju biežums un smagums ir atkarīgs arī no tā, vai nav pievienojusies kāda vīrusu infekcija, iesnas, deguna blakusdobumu iekaisums utml.

Bronhiālās astmas lēkme, maziem bērniem parasti parādās uz respiratoro saslimšanu fona un tikai retos gadījumos tā ir stresa situācijas izprovocēta. Pavisam maziem bērniem bronhiālā astma attīstas lēnāk. Lēkmes ilgums var būt atšķirīgs no pāris minūtēm, pusstundas, līdz pat stundai un ilgāk. Ieilgusi astmas lēkme var radīt tā saucamo astmatisko stāvokli, kas ir dzīvībai bīstama brohniālās astmas lēkmes forma, jo ir stipri traucēta elpošana un radušās ievērojamas novirzes asins gāzu sastāvā. Šādos gadījumos nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība.

Diagnostika

Bronhiālo astmu diagnosticē uz anamnēzes, klīnisko simptomu pamata, kā arī no IgE augstā līmeņa asinīs.

Ir nepieciešama klīniskā izmeklēšana, pacienta iztaujāšana, jāveic spirometriju, Krūšu kurvja rentgenizmeklēšanu, asins analīzes, jāapmeklē alergologs un ģimenes ārsts.

Ārstēšana

Jācenšas novērst saskari ar alergēnu, ja tas ir iespējams.

• Laikus jāārstē citas slimības, kas var veicināt vai uzturēt astmas attīstību – alerģiskas iesnas, deguna blakusdobumu iekaisumus u.c., kas var veicināt bronhiālās astmas attīstību.
• Saskaņā ar bērna ārsta norādījumiem, jālieto medikamenti
• Jāveic elpošanas vingrinājumi, ja tādi nepieciešami pēc ārsta ieteikuma
• Kā arī - ja nepieciešams, jāārstējas rehabilitācijas centrā vai jāapmeklē ārsta ieteiktas procedūras elpceļiem