Bērns negrib spēlēties ar citiem!

Māmiņa Grēta jautā: Kā iemācīt bērnu dalīties ar mantiņām?

Mani interesē sekojošs psiholoģiskās attīstības aspekts, ko varētu rezumēt kā trīstūri "1-/2-/3-gadīgs bērns-mantiņas-cits bērns". Proti, kā māmiņām reaģēt, kad mūsu mazuļi nevēlas dalīties ar mantiņām ar ciemos atnākušu bērnu? Kā rīkoties pareizi, lai nenodarītu pāri savam bērnam un neaizvainotu otru bērnu? Kāda nozīmē šajā jautājumā ir mūsu bērna vecumam?

Atbild psiholoģe Vita Kalniņa

Tikai otrajā dzīves gadā bērniem sāk patikt paralēlā spēle. Respektīvi, viņi labprāt spēlējas tur, kur ir citi bērni, bet vēl neprot sadarboties. 2-3 gadu vecumā varētu parādīties pirmie sadarbības elementi spēlē, bet tikai 3-4 gadi ir tas vecums, kad beidzot bērns spēlējoties sadarbojas ar citiem. Ir tikai normāli, ka mazam bērnam grūti izprast, ko nozīmē dalīties savās mantās ar citiem. Viņš nespēj noticēt, ka tad, ja viņš savu mantu iedos otram bērnam, tas viņam to atdos atpakaļ. Vēl mazāk ticams viņam šķiet fakts, ka kaut kad otrs bērns viņam iedos savu mantu. Bērni gluži loģiski sargā savas mantas no citiem bērniem, īpaši, ja viņa mājās, viņa istabā ienākuši citi, kas sāk rakāties pa viņa mantām.

Arī pieaugušie reaģētu ar nepatiku un aizvainojumu, ja mājās atnākušie ciemiņi vērtu vaļā viņu atvilknes, iemēģinātu jauno fotoaparātu, iesmaržotos ar smaržām utt. Tāpēc būtiski, lai vecāki ir savu bērnu advokāti. Iesaku ciemiņiem gatavoties jau laikus, noliekot nost īpaši tuvās bērna mantas, piemēram, zaķi, kas palīdz iemigt, lai bērnam nav pārāk liels pārdzīvojums, ka kāds cits to paņēmis. Pašiem ciemiņiem var palūgt paņemt līdzi kādas savas mantas, tad mājas saimnieks arī būs nodarbināts ar kādu jaunu rotaļlietu, nevis tikai centīsies nosargāt savējās.