Bērna seksualitātes veidošanās. 2.daļa.

Turpinām runāt par bērna seksualitātes veidošanos. Šoreiz parunāsim, kā tā izpaužas no 4 līdz 6 gadu vecumam!

1.daļa

Ceturtais gads – EKSPERIMENTI AR ATTIECĪBĀM

Sasniedzot četru gadu vecumu, bērnam ir raksturīga kauna izjūta, sākotnēji tā ir tikai attiecībā pret pašu, vēlāk arī pret citiem. Viņš sāk respektēt citu cilvēku intimitāti, piemēram, neejot tualetē, kad tur kāds ir. Viņš var sākt kaunēties arī citu vietā. Īpaši raksturīgas izjūtas tās ir situācijās, kur ir atkailināšanās. Tas atkarīgs no pieredzes, kāda bērnam ir bijusi ģimenē un ar citiem cilvēkiem. Taču tas nenozīmē, ka kauna izjūta šai vecumā ir obligāta parādībā. Tās var arī nebūt – arī tas ir pilnīgi normāli. Pētījumi rāda, ka jaunākie bērni ģimenē kautrējas vairāk nekā vecākie. Izņēmumi ir gadījumā, ja bērniem ir liela gadu starpība.

Apmēram četru gadu vecumā bērni sāk veidot savas pirmās lielās draudzības. Viņi eksperimentē, kā tas vispār ir – draudzēties un ko tas no viņiem prasa. Reizēm vienas dienas laikā mīļākā draudzene var mainīties pret pilnīgi citu, kas vecumam ir pilnīgi atbilstīgi.

Īpašu ziņkāri bērnā sāk radīt citu ķermenis. Ja apkārtējo attieksme ir noliedzoša, tad jautājumi un ziņkāre nekļūst mazāki, bet gan slēptāki, saistoties ar vainas izjūtu, jo skaidrs, ka tas ir kaut kas ne tik vēlams, bet bērnam nav skaidrs, kāpēc.

Arī šai vecumā bērniem ir tieksme pašapmierināties, viņi to apgūst no saviem vienaudžiem, un šai periodā viņš var būt pilnīgi pārņemts ar savu jaunatklājumu. Vecākiem ir jāmāca, ka principā tas ir pieļaujami, taču ne katrā laikā un vietā, un ka cilvēkiem ir dažādas personīgās robežas, kas būtu jārespektē. Lai arī masturbācija šādā vecumā ir pilnīgi iespējama un normāla parādība, vecākiem tomēr vajadzētu pievērst uzmanību tam, kas notiek ap bērnu, lai izslēgtu iespējamību, ka viņš tiek pakļauts seksuālajai vardarbībai, kas diemžēl ir diezgan izplatīta.

Bērnā šai vecumā rodas patstāvības pazīmes. Vecākiem ir jāspēj respektēt viņa vēlmi, piemēram, mazgāties un ģērbties tā, lai neviens viņu nenovērotu. Tomēr tas nenozīmē, ka vecākiem būtu jāierobežo savas līdzšinējās tuvības izpausmes, tādas kā samīļošana. Ja bērns vēlas mazgāties viens, viņš to drīkst darīt, bet tas nenozīmē, ka tāpēc viņš ir mazāk mīļš un viņam citā laikā būtu jāpievērš mazāk uzmanības.

Piektais gads – PATSTĀVĪBAS PALIELINĀŠANĀS

Piecus gadus veciem bērniem raksturīgas ir ar ķermeni saistītas spēles, kā ārstu spēles, zēniem čurāšanas sacensības. Viņi vēlas savstarpēji līdzības un atšķirības atklāt ar precīzu apskati un daļēji arī pieskārieniem. Tiek izspēlētas arī dzimumlomas, spēlējot “dakteros” un “mājās”. Šajās spēlēs nevajag iejaukties, tomēr novilkt robežas, jo katram ir tiesības pateikt, kurā brīdī spēli viņš turpināt nevēlas. Tas māca bērniem respektēt citam citu.

Veidojas pirmās draudzības starp puikām un meitenēm, ko var pavadīt spēcīgas mīlestības jūtas. Draudzība ar tikpat dziļām jūtām var būt arī starp divām meitenēm un diviem puikām. Bērnus par to nedrīkst izsmiet, jo tas ir tikai veids, kas parāda, cik šīs attiecības ir svarīgas. Atcerieties – homoseksualitāti nevar iemācīties!

Šai vecumā bērns ir kļuvis pieaugušāks. Viņam vairs nevajag tik daudz aprūpes, iespējams, jāpārtrauc arī kādi iepriekšēji rituāli (piemēram, kopīga vannošanās). Īpaši noraidoši pret tuvām attiecībām var kļūt puikas. Bērni attālinās no vecākiem, tomēr nepieciešamība pēc maiguma un pieskārieniem saglabājas. Tos var aizstāt ar kopīgām spēlēm, dauzoties, peldoties u.c.

Sestais gads – PIEDERĪBA GRUPAI

Sešus gadus vecie var būt ļoti provocējoši ar seksuāli iekrāsotiem jokiem un apzīmējumiem, piemēram, saistībā ar fekālijām un urīnu. Bērns ātri apzinās, ka pieaugušos var ar kaut ko izaicināt, varbūt pat padarīt nedrošus, tādējādi viņš apzinās savu varu, ko pielietojot, piedzīvo īpaši kutelīgas izjūtas.

Kā vecākiem rīkoties? Galvenais ir reaģēt mierīgi! Nevajag izrādīt sašutumu vai nosodījumu, vienīgi, ja teicieni ir īpaši aizskaroši, kuru jēgu bērns nereti vēl neizprot, vajag mierīgi paskaidrot un lūgt tos nelietot. Jo mazāk jūs pievērsīsit tam uzmanību, jo ātrāk bērni to pārtrauks! Un vecākiem nevajag justies apkaunotiem, ja bērns to dara citu cilvēku klātbūtnē – šai vecumā tas ir pilnīgi normāli, tas nav nepareizas audzināšanas rezultāts. Tāpēc, ja kāds to nesaprot, tā ir šā cilvēka paša problēma.

Šai vecumā izteikta ir vēlme piederēt kādai grupai. Puikas grib draudzēties tikai ar puikām, meitenes ar meitenēm. Bērns var pēkšņi izrādīt interesi par lietām, kas līdz tam nemaz nav likušās saistošas. Viņam vēl nav pašapziņas, lai spētu atteikties no vēlmes pēc lietām, kas ir “visiem citiem”. Svarīgs ir bērna statuss grupā.

Viņš iemēģina dzimumlomas bieži vien stipri pārspīlētā veidā. Pastiprinās interese par žurnāliem, grāmatām, TV raidījumiem, kas domāti pieaugušajiem. Bērns no tā paņem tikai atsevišķas detaļas, saņem kādu nojausmu, taču pilnībā neizprot situāciju. Vecākiem tāpēc vajadzētu ar bērniem regulāri pārrunāt, ko viņš ir redzējis, dzirdējis, ko ar to saprot. Tādā veidā ir iespējams novērst aplamus priekšstatus.

Neatkarīgi no vecuma vecākiem mēdz rasties jautājums, kā bērniem mācīt saukt dzimumorgānus – vai izdomāt iesaukas, vai saukt īstajos vārdos? Nav svarīgi, kādu vārdu lieto to apzīmēšanai, par to ir jāvienojas ģimenē. Galvenais ir neatstāt šīs vietiņas pavisam bez vārda, tā, it kā to vispār nebūtu. Tā ir tikpat normāla ķermeņa sastāvdaļa kā rociņas, kājiņas un galva.

Bērnu seksualitātes apzināšanās ir tiešā veidā saistītā ar vecāku attieksmi pret sevi un bērnu. Daudzi vēstījumi saistībā ar seksualitāti tiek nodoti pastarpināti – ne vien tas, ko sakām, bet visa mūsu attieksme, ko paužam vai cenšamies slēpt, iespaido bērna priekšstatu un turpmāko spēju veidot veiksmīgas partnerattiecības. Svarīgi, lai vecāki būtu paši apmierināti ar savu ķermeni un attiecībām ģimenē, lai arī bērns varētu veidoties pilnvērtīgi.