"Bērniem draudzīgs" vēstule institūcijām par Jaunjelgavas skolā notikušo vardarbību

Vardarbības gadījums Jaunjelgavas pamatskolā dziļi aizkustinājis un rosinājis iesaistīties daudzus Latvijas vecākus. Pirmkārt, jau tāpēc, ka šis gadījums ir ļoti neželīgs, kā arī tāpēc, ka rosina ikvienu vecāku uzdot jautājumu, vai mans bērns skolā ir drošībā? Vai viņš netiks pazemots, izsmiets, piekauts?

Vai es varu uzticēt bērnu skolai?

Un, ja tomēr notiks kāds negadījums- vai skola darīs visu iespējamo, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību?

Jaunjelgavas notikums parāda, ka ne vienmēr tā notiek.

Skola ilgstoši “piecieš” agresiju un vardarbību no atsevišku skolnieku puses, neīstenojot preventīvus pasākumus tās novēršanai, pakļaujas vecāku spiedienam veikt izmeklēšanu pašiem un situācijā, kad bērnam nodarīti nopietni miesas bojājumi  neizsauc Neatliekamo medicīnisko palīdzību un neinformē par notikušo tiesībsargājošās institūcijas. Kad mēnesi pēc notikušā mediju uzmanības un sabiedrības līdzdalības rezultātā, ģimene nonāk palīdzošo organizāciju uzmanības lokā, ģimenei tiek draudēts par neslavas celšanu.

Diemžēl šis nav izņēmuma gadījums. Daudzi pētījumi parāda, ka Latvijas skolās ir vieni no augstākajiem vardarbības rādītajiem pasaulē. No preses mēs uzzinām vien par dažiem nežēlīgākajiem notikumiem kā šis gadījumā Jaunjelgavā, salīdzinoši nesen arī Ozolnieku vidusskolā. Vecāki mums stāstījuši arī ar citiem gadījumiem, kad skolas mēģinājušas slēpt notiekošo, vardarbība tiek ignorēta.

Cik ilgi mēs vēl klusēsim par vardarbību ģimenes, skolās baidoties par savu labo slavu? Cik daudziem bērniem vēl klusībā jācieš, kaunoties par to, ka kļuvuši par agresoru mērķi? Klusībā pieciešot mēs nododam vardarbības stafeti nākamajām paaudzēm. 

Pēdējo gadu laikā līdz ar citām vecāku organizācijām esam atkārtoti vērsuši IZM uzmanību, ka nepieciešams īstenot sistemātiskus risinājumus, lai nodrošinātu bērnu drošību skolā. 2012.gada novembrī sadarbībā ar BTAI organizējām konferenci, lai apzinātu problēmas un pieejamos risinājumus Latvijā, kā arī labo praksi valstīs, kur vardarbība skolā ir reta parādībā. Ar konferences materiāliem iespējams iepazīties šeit.

Paužot savu satraukumu par notikušo Jaunjelgavas vidusskolā kopā ar biedrību “Vecāki par izglītību” esam vērsušies pie Tiesībsarga, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Iekšlietu ministrijas ar aicinājumu izvērtēt notikušo, lai noskaidrotu, vai tiek darīts viss nepieciešamais bērna interesēs, kā arī izvērtētu iesaistīto pušu rīcību un atbildību.

Ceram, ka šāda analīze atklās esošās sistēmas nepilnības, nepieciešamos uzlabojumus, sniegs ieteikumus skolām, vecākiem un iesaistītajām institūcijām, lai turpmāk skolas kļūtu drošākas, un kritiskās situācijās visi iesaistītie zinātu kā rīkoties.

Ja jūs atbalstāt šo iniciatīvu aicinām pievienoties un nosūtīt šo aicinājumu minētajām institūcijām.

Aicinām vecākus nebaidīties runāt par problēmām sava bērna skolā, lai pavērtu iespēju risinājumiem.

Vēstule

Tiesībsargam
Iekšlietu ministrijai
Izglītības un zinātnes ministrijai
Labklājības ministrijai
Veselības ministrijai

Rīga, 2013. gada 24. maijs

Labdien, cienītie kungi un dāmas!

Vēršamies pie jums satraukumā par Jaunjelgavas skolā notikušo vardarbību.
Lai gan šis notikums ir īpaši nežēlīgs savā būtībā, tomēr mums, vecākiem, ir ziņas par līdzīgiem gadījumiem citās skolās un atbildīgo dienestu bezspēcību vardarbības novēršanā. Mūs satrauc gan cietušā puisēna, gan arī citu bērnu drošība un valsts iestāžu bezspēcība agresīvas uzvedības novēršanā.

Ar savu iesniegumu vēlamies, pirmkārt, uzzināt, vai šobrīd tiek darīts viss nepieciešamais cietušā bērna interesēs, kā arī, otrkārt, ierosināt vispusīgu stapresoru situācijas analīzi, kas:

• izvērtētu notikumu secību un atbildīgo amatpersonu rīcību atbilstoši likumdošanas prasībām un bērna interesēm,
• izvērtētu, kuros gadījumos atbildīgās personas ir izturējušās nolaidīgi pret saviem pienākumiem, un kādas ir tiesiskās sekas šādai bezatbildībai,
• izvērtētu, kādi labojumi nepieciešami normatīvajos aktos šādu situāciju novēršanai,
• izstrādātu rekomendācijas līdzīgu situāciju risināšanai (atsevišķi – skolām, vecākiem, sabiedrībai, medijiem) un plaši publicētu.

Šobrīd par notiekošo varam spriest tikai pēc sižetiem “BezTabu” un komentāriem sociālajos tīklos, tāpēc vēlamies vērst īpašu uzmanību izskanējušās informācijas pārbaudei:

kāpēc policija ir novilcinājusi lietu, pat mēnesi pēc notikušā nekas nav darīts? Vai situācijas nopietnība neprasīja, lai amatpersonām, kas ir atvaļinājumā, nebūtu aizvietotāji?

• Kāpēc cietušajam (ar asiņojošiem dzimumorgāniem) neizsauca Neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet meklēja ģimenes ārstu? Vai izsauktais ārsts, atbilstoši saviem pienākumiem, ziņoja atbildīgajām iestādēm par vardarbību? Vai bērnam tika veikta medicīniskā ekspertīze, un, ja nē – kurš bija atbildīgs par tās ierosināšanu? Vai te nav redzamas pazīmes vēlmei noklusēt nodarījuma faktu?
• Kurš bija atbildīgs ziņot sociālajiem dienestiem, lai sniegtu psiholoģisko palīdzību (http://www.bti.gov.lv/lat/aktualitates/?doc=3154&page=) ģimenei? Kāpēc tas nenotika? Vai tas, ka bērns atrodas mājās, ir attaisnojums psiholoģiskās palīdzības nesniegšanai?
• Atbilstoši VBTAI teiktajam, šādi gadījumi skolā bijuši vairāki. Kādus preventīvus pasākumus skola ir veikusi?
• Jau pēc “BezTabu” sižeta aizdomās turamais zēns esot uzbrucis pirmklasniekiem, kuru vecāki ziņojuši par notikušo žurnālistiem. Vai tas tā tiešām noticis? Ja aizdomās turamais mācās atsevišķā telpā ar pedagogu, kāpēc viņam bija iespēja atkārtoti uzbrukt pirmklasniekiem?
• Kāpēc mēneša laikā pēc notikuma sociālie dienesti nav sazinājušies ar aizdomās turamā ģimeni, lai noskaidrotu, kāpēc bērnam ir tāda netipiski agresīva uzvedība un vai viņš pats necieš no vardarbības ģimenē?
• Vai tiem bērniem, kas bija aculiecinieki vardarbībai, tika sniegta psihologa palīdzība (pirms “BezTabu” sižeta)?
• Lūdzam pārbaudīt informāciju, vai cietušā mātei pašvaldības iestāžu darbinieki ir aizrādījuši vai draudējuši par neslavas celšanu Jaunjelgavai.
• Kādi būtu ieteikumi mēdijiem šādu situāciju atspoguļošanai? Lai gan esam ļoti pateicīgi “BezTabu” žurnālistiem par notikušā atklāšanu, vai tik plaša cietušās ģimenes publicitāte ir vēlama? Kā labāk rīkoties medijiem tādās situācijās, kad acīmredzami tiek pārkāptas bērna tiesības, bet atbildīgās iestādes izrāda kūtrumu?

Tā kā notikušais ir saviļņojis un satraucis sabiedrību, radot stihisku palīdzības sniegšanu un neuzticību sociālo dienestu sniegtajiem pakalpojumiem, uzskatām, ka ļoti nepieciešams sasaukt steidzamu preses konferenci, kur atbildīgie dienesti informētu par notiekošo un uzņemtos atbildību par tālāku rīcību, sniedzot nepieciešamo palīdzību iesaistītajiem.

Biedrība “Vecāki par izglītību”

Biedrība „Izglītības un atbalsts Latvijas ģimenēm”

Avots: www.berniemdraudzigs.lv