SABĪNES BLOGS: Mēs atradām veidu, kā nozagt mazliet laika

27. Dec 2013, 10:35

Sveikas, dārgās māmiņas! Tiesa šogad svētku sajūtas nomāca rūpes par bērniem, un pat eglītes līdz Ziemassvētkiem mums nebija, bet pirmssvētku dienu veltījām tieši tam.

Aminai šodien jau divas nedēļas. Viņa joprojām ir neticami burvīga, vai arī mūsu eiforija joprojām mūs tur savā varā. Mazā gan vairs neguļ tik daudz un dažreiz pat raud bez acīmredzama iemesla. Esmu nonākusi līdz stadijai, kad mājā sāk parādīties netīrumi, ēdiens nav pagatavots un neko neesmu paguvusi. Tāpēc nācās atrast vairākus veidus, kā visu pagūt izdarīt.

Es devu Aminai knupīti, lai gan biju domājusi iepazīstināt viņu ar tādu lietu pēc 4-6 nedēļu vecuma, kā ieteica Sandra ase. Maksimiliāns man auga kā ekobērns, ekskluzīva krūts ēdināšana, bez knupīšiem un pudelītēm. Mēs viņam piedāvājām, bet viņš pats neko no tā nevēlējās. Bet, kad bērni mājās ir divi un abiem vajag uzmanību, un mājas lietas arī jāpadara, riskēju, ņemot vērā to, ka ar krūts satveršanu un piena daudzumu mums viss ir kārtībā.

Amina zīž knupīti bez īpaša entuziasma, situācijās, kad viņa saprot, ka mamma ar krūti nav nemaz tik tuvu. Autokrēsliņā vai ratos, kad velkam kombinezonu, viņa ļoti kliedz. Nu un tālākai nākotnei, kad no februāra mazā paliks ar vcmāmiņu, kamēr mamma vadīs nodarbības, noderēs knupītis, jo vecmāmiņai krūtis ar piniņu nav, un tāds nomierināšanas veids būs vienkārši neaizvietojams.

Un vēl, nopirkām slingu. Es tik priecīga biju. Tagad mazgāju traukus, uzkopju, rotaļājos ar dēlu un Aminu pie krūts. Izlēmu, ka, ja uz visu ko citu mēs ietaupījām, tad varam atļauties nopirkt jaunu slingu. Tomēr pie slinga mazulis pieskaras ar seju un labāk tad lai ir jauns. Braucām uz veikalu manislingi.lv, kur varējām pielaikot vairākus modeļus un tikām pie bezmaksas konsultācijas. Tomēr jaundzimušā nēsāšanā ir jāievēro daudz nianšu, lai zinātu, kā pareizi likt kājiņas slingā, kā rociņas, kā atbalstīt galviņu. Nopirkām slingu - šalli, labas kvalitātes, neitrālā krāsā. Tā ir samērā silta un sedz bērnu trīs kārtās, mājās velkam tikai vienu bodiju ar īsajām rokām, bet ārā vēl ar to nedodamies, katrā ziņā, kad iesim, vilksim flīsa kombinezonu un silto cepurīti, kā arī zeķītes.

Pa šo laiku paguva saslimt mans vecākais bērns Maksītis. Atnesis no dārziņa zarnu vīrusu, temperatūra un vēl klepus liels. Tajā dienā mums nācās naktī viņu vest pie vecmāmiņas, kur viņš pa divām dienām jau teju atveseļojās.

Lai viņš nejustos pamests, mēs pēc kārtas pastaigājāmies ar Aminu ratos pie vecmāmiņas mājas, kamēr otrs spēlējās ar Maksīti vecmāmiņas mājā. Atceros pirmo viņa slimības dienu, es cēlos pie bērna, bet viņš viss sasvīdis, guļ, grozās, sten, nogūlos blakus, apķēru.. Viņš pagriežas, atver acis un varēja redzēt laimi viņa acīs, apskāva mani, sabučoja. Es pat apraudājos tajā brīdī, man bija viņu tik ļoti žēl, viņam uzmanības jau tā tiek mazāk, tāpēc, ka tagad ir maza māsiņa, un še tev, vēl saslimis. Un iespējams, ka apslima pat dēļ saviem pārdzīvojumiem. Es viņam visu laiku saku, ka mīlu viņu tikpat stipri, kā agrāk, ņemu klēpī, apskauju, bučoju. Vīrs iesaista viņu dažādās vīru lietās = mašīnu mazgā, kaut ko pievelk, salabo abi.

Maksītis samērā ātri atguvās un atgriezās mājās. Klepus joprojām ir, ārstējam un ceram, ka Aminu no aplipināšanās pasargās mans pieniņš. Es lasīju, ka tad, kad bērns sāk slimot, pienā jau pēc vairākām stundām parādās antiķermenīši tieši pret konkrēto saslimšanu.

Tiesa, viņai ir tādas dīvainas iesnas.. Ceru, ka fizioloģiskās, vienkārši iesnu ir ļoti daudz. Pilinu pieniņu katras ēdināšanas beigās un reizi dienā jūras ūdeni.

Bet tā, kopumā viss ir labi, mājās nemaz nesēžam. Kamēr vīrs ir mājās, braucam pastaigāties uz Mežaparku, bijām LIDO (bet iekšā negājām), vairākas reizes esam braukuši ciemos pie vecmāmiņām - vectētiņiem un staigājušies tajā rajonā. Tagad, kad man ir slings un pagaidām nav sniega, varu kļūt vēl mobilāka, jo ratus ir jāsaliek. Tiesa, tirdzniecības centrā pēc dāvanām negāju kopā ar mazulīti, mazā palika kopā ar vecmāmiņu.