Pirmā nedēļa jau garām!

Jāatzīst, nebiju domājusi, ka laiks tā lido tiklīdz tu vairs neesi stāvoklī - rīts pārtop dienā un diena - vakarā, tā .. itkā tās ir bijušas nevis 24 stundas bet nieka 4. Tomēr šī nedēļa ir bijusi gan pārbaudījumu pilna, gan mīlestības un miera pārpilna. 

Vai esat kādreiz skatījušās uz savu nesen kā dzimušo mazuli un domājušas - pirmkārt: es esmu unikāla būtne, ja es esmu spējusi savā ķermenī izveidot kaut ko tik apbrīnojamu, otrkārt (neņemat ļaunā): kā es ko tik milzīgu spēju dabūt no sevis ārā, ja pati esmu salīdzinoši smalka?, un treškārt: cik gan neizsakāmi milzīga ir tā mīlestība, kad tu katru reizi paskaties, pieskaries un sajūti savu maziņo .. Jā, man šīs trīs domas visu nedēļu sēž galvā, katru reizi, kad nakts klusumā sēžu gaismiņas virteņu gaismā un baroju mazulīti ar krūti. Tas ir tāds kā mūsu laiks .. tikai es un viņa. Visi pārējie guļ, pat kaķis asti nepakustina. Cik gan tas ir aizkustinošs, un tomēr īpašs brīdis mums kopā. 

KAĶIS! Es uzklausot entos padomus par to, kā rīkoties ar mūsu nepilnu gadu veco kaķeni, līdz ko mājās ienāks mazulis .. esmu secinājusi - tfu uz tiem padomiem. Man ir fantastisks dzīvnieks. Pirmkārt, ja es ilgāk kā minūti nereaģēju uz mazās raudāšanu, mans kaķis atnāk un iekož man kājā - ar zemtesktu - KUSTIES, RAUD TAČU, turklāt otrkārt, viņa viņu vaktē. Jūs jautāsiet kā - vaktē? Man pie zīdaiņu gultiņas stāv šūpuļkrēsls, vierumā dienas, viņš stav tukšs, jo tiek izmantots tikai krūts barošanai .. tad nu mūsu baltā mincene viņu izmanto sev par guļvietu, un ja papēta no malas, ar katru ausu galiņu klausās, kas notiek gultiņā. Tiklīdz ir kāda asāka skaņa tā sāk ņurdēt, dodot signālu, ka ir laiks atnākt apskatīties. Nezinu kā ir ar citiem dzīvniekiem .. bet tādas pazīmes kā greizsirdība, dusmas un vai pārlieku uzmācība - no mūsu mājdzīvnieka un bērniņu nav. Tieši pretēji .. ir adaptējusies visai perfekti + viņai tiek visa uzmanība no Ralfa, kad iet runa par skraidīšanu no viena mājas gala uz otru. 

Miegs naktīs un krūts barošana. Jā .. tas laikam ir kas tāds par ko citi gaustos, bet izskatās, ka mans ķermenis jūtas krietni labāk pēc gulētām 5 stundām naktī - nevis 8 un vairāk. Man no rītiem ir vairāk enerģijas un es spēju apdarīt visus mājas darbus bez aizelšanās. Sakarā ar to, ka ar krūti baroju katras 2.5 - 3 stundas, es izlēmu salikt sev dienas režīmu, jo ja neskaita to, ka mazulīte prasa daudz uzmanības, arī Ralfs viņu grib maksimāli daudz. 

Tad nu šodien izmēģināju savu grafiku, un pagaidām strādā. Galvenais izplānot laikus - kā brokastis - kas Ralfam prasa 20 minūtes, un podiņš - kas ir vēl +/- 10 minūtes, tas man dod perfekto laiku, lai pabarotu mazo. Kamēr Ralfs spēlējas savā istabā un mazā kūņojas gultā - līdz pirmajam skaļajam kliedzienam es paspēju, gan drēbes ielikt mazgāties, gan traukus nomazgāt, gan krāsni iekurināt. 

Pats mīļākais laiks man ir tagad - DIENDUSA! Mājās ir klusums, es varu izdarīt pēdējos paredzētos darbus šodien un mierīgi izbaudīt krūzīti tējas, un uzrakstīt kādu blogu arī šeit + turpināt meklēt un veidot materiālus mūsu kāzām. Neilgs laiks man! Tieši tas, kas vajadzīgs. Dienas otrais plāns sāksies pēc diendusas, kad būs launags un gatavošanās vakariņām. Turklāt šodien ir pirmdiena - kas ir VANNOŠANĀS diena! Abi būs kārtīgi jānomazgā un jāapčubina, tikai katrs savā laikā .. 

Ahh .. pirmā nedēļa .. Es teikšu, ka pagaidām tieku galā lieliski, jo nedz man mati ir nemazgāti, nedz es trennūzenēs pa māju staigāju .. tātad laiks pietiek visam! :) Protams milzīgs paldies jāsaka mīļotajam, jo viņs ir paņēmis atvaļinājumu lai es varētu pamazām adaptēties pa māju - tomēr šodien palūdzu, lai izliekas, ka viņa nav! Gribēju izmēģināt visu pati .. un tas bija labs un gudrs lēmums! 

Kā jums pagāja pirmā nedēļa pēc bēbīša ienākšanas ģimenē? 

Superīgu un narcišu ziediem bagātu dienu vēlot, 

Kristiāna! :)