foto: pexels.com
Visa jezga ap vakcināciju ir mudinājusi mani skaļi pust savu viedokli. It īpaši, ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, dzirdēto un pieredzēto.
Noteikta kārtība ir ļoti laba “lieta”, noteikumi sakārto mūsu ikdienas dzīvi un lielā mērā es piekrītu tam, ka tie ir jāievēro. Diemžēl Latvijā dzīvojošajiem (šķiet ģenētiski) ir tendence pieturēties pie katra burta noteikumos. Nevis uztvert noteikumu, likumu garu, domu, bet burtiski pildīt noteiktās normas. Un tieši tur rodās problēmas, kurām vēlos pievērst uzmanību, situācijas, kuras rada ciešanas.
Dzemdības ir ļoti īpašs brīdis. Ceru, ka tam piekritīsiet. :) Tas ir neparedzams un no dažādiem apstākļiem atkarīgs process. Diemžēl liela daļa dzemdību stāstu vairāk izklausās pēc izvarošanas*, nevis pēc priekpilnās satikšanās ar ilgi gaidīto mazulīti. Tik daudz ir dzirdēts un lasīts par nezināmu piespiedu medikamentu iebarošanu dzemdētājām, par neieklausīšanos sievietēs – par to, ka ar sievieti tiek darīts kaut kas viņu neuzklausot, nenoskaidrojot viņas viedokli, neizskaidrojot situāciju**. Tie stāsti par vardarbību dzemdībās, kuru nevarētu nosaukt citādāk kā izvarošanu, rada bažas par savu un bērna drošību dzemdību iestādēs. Abās manās mājdzemdībās tika izmantota kāda no parasti biedējošajām metodēm, taču lēmumu par konkrēto rīcību pieņēmām kopā ar vecmāti. Un, laikam tieši tur ir tā atšķirība. Man vārdi “stimulācija” vai “augļūdeņu pārduršana” neizraisa nepatīkamas sajūtas. Diemžēl, var noprast, ka ir ļoti daudz sievietes, kurām šie vārdi atgādina par vardabību dzemdībās. Es domāju, ka tam būtu jāmainās. Ja iejaukšanās ir nepieciešama**, tad tas būtu jāizrunā ar sievieti, jo VIŅA ARĪ IR CILVĒKS!
Es arī piedzīvoju “izvarošanu”, gan ne dzemdībās, bet pēc tām. Mājās*** dzimušos bērnus pēc dzimšanas uzreiz nevakcinē pret tuberkolozi, to dara no viena līdz divu mēnešu vecumam. Kad visi bijām puslīdz veseli un jaunākajam bērnam ir noteiktajais vecums, zvanu uz tuvāko dzemdību nodaļu, lai pieteiktu vakcīnu un noskaidrotu, kad to plāno veikt (parasti 3 dienu laikā). Cik liela bija mana vilšanās, ka to manam bērnam atteica! Jā! It īpašu, ņemot vērā sacelto jezgu ap vakcināciju. Godīgi sakot biju ļoti izbrīnīta un sašutusi par šādu situāciju. (Tagad ieelpoju un atkāpjos no emocijām.) Izrādās, bērnu nevakcinē, ja mātei nav veikts plaušu rentgens pēc dzemdībām. Atvainojiet, bet emocijas ņem virsroku. Kāpēc neviens man iepriekš to nepateica, neskaidroja??? Kāpēc pret mani izturās kā pret priekšmetu? Kāpēc man tas rentgens būtu jātaisa****? Kā vispār var atteikt vakcināciju? Tā kā uzskatām, ka vakcinācija ir nepieciešama, sakostiem zobiem, pret pašas gribu devos uz retgenu. Stāsts gan ir garāks, jo, izrādās, ka rentgenu nemaz tā uzreiz netaisa, jo atkal ir noteikumi… Brīdī, kad iznācu no rentgena kabineta, gribējās tikai raudāt, ielīst stūrītī un raudāt. Tiešām pretīgi ir piespiesties aukstam metāla priekšmetam, apzinoties, ka tāpat tam pieglaužas arī resni, slimi veči.Tas lika justies tik pretīgi, ka, lai arī krūtis definficēju arī ar spirta salvetēm, tik un tā bērnu barot negribēju. Un, ziniet, tiešām ir ļoti pretīga sajūta. Bez tam, pret auksto metālu krūtis apsaldēju un pāris dienas cīnījos ar nenormāli sāpošām krūtīm un temperatūru virs 38 grādiem. Pēc visa piedzīvotā murga esmu saņēmusi atbildi (protams, ka viss kārtībā), zvanu atkal uz dzemdību nodaļu. Tur skaita dienas, rēķina, kad varēs vakcinēt. Skumjākais ir tas, ka, ja neiekļaujamies divu mēnešu vecumā, tad divu mēnešu un vienas dienas vecumā vakcinācijai nepieciešama vēl papildus procedūru virkne. Ceru gan, ka radīsies iespēja un pretīgais murgs ļaus mums realizēt valsts noteikto vakcināciju.
Ar šo visu gribētu pateikt, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības zināt un izvēlēties, kā arī noteikumu, likumu piemērošanā tomēr ir jāņem vērā arī veselais saprāts! Bērni nedzimst visi vienādi un tādēļ noteiktu cm atvērums stundā ir muļķīgs (ja vien bērniņam un mammai viss ir labi). Tāpat noteiktais vecums vakcinācijai varētu būt arī ar pieļaujamu vienu vai divu dienu atkāpi. Tā uzskatu es.
* Pret sievietes gribu veiktas darbības, par kurām viņai neļauj pieņemt lēmumus vai zināt, kas notiek, kas saistītas ar intīmajām ķermeņa daļām.
** Gadījumos, kas nav saistīti ar dzīvības glābšanu.
*** Plānotās mājdzemdībās.
**** Saprotu, ka jātaisa, lai saprastu, ka neesmu slima, bet, ja pati esmu vakcinēta, loģiski būtu pieņemt, ka esmu vesela. Vai tad ne? Kāpēc tad vakcinējamies, ja vakcīna mūs nepasargā pret Latvijā tik ļoti izplatīto plaušu tuberkolozi?