Nav mazāk bīstamas infekcijas slimības, pret kurām varētu nevakcinēties

Runājot par vakcināciju, pastāv dažādi mīti. Ir saslimšanas, no kurām iespējams izvairīties vakcinējoties un tādā veidā pasargājot savu mazuli no smagām, saslimšanas izraisītām sekām. Vakcinācija ir viens no visefektīvākajiem profilakses pasākumiem un vienmēr ir izdevīgāka un lētāka par slimības ārstēšanu un rehabilitāciju. Vakcīnas tiek radītas, lai pasargātu no saslimšanas ar bīstamām infekcijas slimībām un vakcinējoties nodrošinātu kolektīvo imunitāti. Uz vecāku jautājumiem atbild Ieva Kantsone, SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas epidemioloģe.

Vakcinācijas kalendārs – topošās māmiņas šo jautājumu, iespējams, ir izrunājušas ar saviem ginekologiem, dažas ar to sastopas tikai dzemdībās, kad speciālists informē par vakcinācijas nepieciešamību.

Bērnu profilaktiskās apskates un vakcinēšanu, atbilstoši Vakcinācijas kalendāram, nodrošina bērna ģimenes ārsts. Ģimenes ārstu bērniņam ieteicams izvēlēties jau pirms dzemdībām, savukārt pēc bērna piedzimšanas būtu jāsazinās ar ārsta praksi un jāvienojas par vizītes dienu un laiku. Ārsta pienākums ir informēt māmiņu par nepieciešamajām vakcinācijām, turklāt bērna regulārās profilaktiskās apskates parasti tiek paredzētas  vienā laikā ar Vakcinācijas kalendārā noteikto poti. Atsakoties no kādas vakcīnas, māmiņa riskē ar sava bērna veselību. Bērns  var saslimt ar kādu no infekcijas slimībām, kuras sekas bērniņam var būt neparedzamas. Pirms vakcinācijas māmiņai ir tiesības saņemt visu informāciju par vakcināciju – gan riskus, kas saistīti ar vakcināciju, gan riskus, kuriem tiek pakļauts bērns, ja no vakcinācijas atsakās.

Jo vairāk cilvēki būs vakcinējušies, jo mazāka būs iespējamība slimību izraisītājiem cirkulēt sabiedrībā un izraisīt saslimšanu. Liela nozīme bīstamu infekcijas slimību izskaušanā ir tā dēvētajai kolektīvajai imunitātei. Tā ir uzņēmīgo (nevakcinētu) personu netiešā aizsardzība pret infekcijas slimībām, kad sabiedrībā ir pietiekams skaits imūnu (vakcinētu) indivīdu. Kad imūno personu īpatsvars sasniedz 90% - 95% (kad 90% - 95% no mērķa grupas iedzīvotājiem ir vakcinēti), konkrētās infekcijas slimības izplatība tiek apturēta, pasargājot tos iedzīvotājus, kuri nav vakcinēti (piemēram, medicīnisku kontrindikāciju dēļ). Savukārt jo vairāk pieaugs to iedzīvotāju skaits, kuri izvēlas nevakcinēties, jo vairāk palielināsies risks infekcijas slimībām izplatīties ātrāk un plašāk, tostarp atgriežoties slimībām, kuras mūsdienās tiek uzskatītas par izskaustām.

Ir dažādi iemesli, kāpēc vecāki atsakās no bērnu vakcinēšanas:

• vecākiem trūkst informācijas par infekcijas slimībām un vakcināciju
• vecākiem ir plaši pieejama pretrunīga informācija
• maldīgs priekšstats par to, ka ir saslimšanas, kuras it kā vairs nav izplatītas
• komunikācijas trūkums starp ārstiem, vecākiem un vakcinācijas ieviesējiem

Bērnu vecākiem vairāk jāuzticas pediatriem, ģimenes ārstiem, viņu palīgiem, tāpēc ir svarīgi ieklausīties ārsta viedoklī un pieņemt viņa palīdzību saistībā ar informācijas iegūšanu par infekcijas slimībām un lēmumu pieņemšanā par vakcināciju.

Jebkurā šaubu gadījumā vecākiem vienmēr jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, kurš var sniegt kompetentu atbildi vakcinācijas jautājumos.

Kuras ir bīstamākās saslimšanas, pret kurām noteikti jāvakcinējas

Vakcinācijas kalendārā ir iekļautas vakcīnas pret 14 saslimšanām: tuberkuloze, B hepatīts, difterija, stingumkrampji, garais klepus, poliomielīts, Haemophilus influenzae b tipa infekcija, pneimokoku infekcija, masalas, masaliņas, epidēmiskais parotīts, vējbakas, cilvēka papillomas vīrusa infekcija, rota vīrusa infekcija. Vakcinācijas kalendārs tiek veidots apsverot daudz kritērijus, t.sk. slimības izplatību, sekas, ieguvumus no vakcinācijas u.tml.

Pasaulē ir daudz infekcijas slimības, kas ir izskaustas vai saslimšanas gadījumu skaits ievērojami samazinājies, pateicoties tieši vakcinācijai. Latvijā arī ar pavisam nesen ieviestajām vakcīnām jau redzami rezultāti, kā, piemēram, vējbaku saslimšanas gadījumi samazinājušies 3 reizes, rota vīrusa saslimšanas gadījumi ir samazinājušies vairāk nekā 2 reizes, kopš vakcīnu ieviešanas. Visām infekcijas slimībām, pret kurām vakcīnas ir iekļautas Vakcinācijas kalendārā, ir bīstamas un var noritēt ar smagām sekām. Savukārt bieži vecāku vidū valda uzskats, ka vakcinācija nav nepieciešama, jo slimību var izslimot viegli un bez sekām. Tomēr jāatgādina, ka, piemēram, vējbaku saslimšanas gadījumā nevakcinēts bērns ne vienmēr tās pārslimos tikai ar izsitumiem. Vējbakām var būt ļoti nopietnas komplikācijas – bakteriāla infekcija, pat meningoencefalīts. Līdz ar to vecāki informācijas trūkuma dēļ bieži pieņem nepareizo lēmumu – atteikties no vakcinācijas.

Mazāk bīstamas saslimšanas, pret kurām var nevakcinēties neeksistē. Vakcīnas, kas ir iekļautas Vakcinācijas kalendārā visas ir nepieciešamas un pasargās bērnu no saslimšanas ar infekcijas slimībām un to izraisītām sekām.

Nevakcinēto bērnu saslimšanas statistika

Katru gadu ģimenes ārsti sniedz pārskatus par vakcinētiem un nevakcinētiem bērniem, kā arī iemesliem, kāpēc bērni netiek vakcinēti. Atteikumi no vakcinācijas katru gadu pieaug. Lielākais atteikumu īpatsvars 2015. gadā bija no vakcinācijas pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju, kā arī no vakcinācijas pret vējbakām.

Kā nozīmīgs vakcināciju kavējošs iemesls Slimību profilakses un kontroles centra veiktajā pētījumā bērniem pirmajā un otrajā gadā tika konstatētas arī medicīniskās kontrindikācijas. Visbiežāk tika noteiktas tādas kontrindikācijas kā akūta saslimšana, alerģiskas iesnas, bronhiālā astma, atopisks dermatīts, kas netiek uzskatīts par īstām kontrindikācijām un parasti nav iemesli, kuru dēļ būtu jāatsakās no vakcinācijas. Nevakcinēšanas iemesli var būt vidēji smagas vai smagas akūtas saslimšanas, smaga alerģija pēc tādas pašas vakcīnas iepriekšējās devas ievadīšanas, kā arī primārs imūndeficīts un progresējoša neiroloģiska saslimšana.

Vakcinācijas atlikšana

Vakcīnām ir to ievadīšanas intervāli, attiecīgi tie būtu jāievēro, piemēram, injicējot pirmo devu noteiktā laikā un arī otro devu noteiktā laikā, bet pamatoti ir iespējamas nelielas nobīdes.

Blakusefekti vakcīnām

Ir iespējamas normālas atbildes reakcijas kā, piemēram, apsārtums, pietūkums, sāpīgums injekcijas vietā. Var būt arī nemierīgums, raudulīgums, paaugstināta ķermeņa temperatūra līdz 38 grādiem.

Visi augstāk minētie simptomi liecina par vakcīnas iedarbīgumu. Katrā gadījumā, dažu dienu laikā šīs reakcijas pāriet, ievērojot ārsta norādījumus pēc vakcinācijas. 

Pēc vakcinācijas pret masalām, masaliņām varētu būt arī izsitumi. Jāņem vērā, ka dažkārt kādu simptomu rašanās pēc vakcinācijas ir vienkārši sakritība, nevis vakcīnas blakusparādība. Ja bērna veselības stāvoklis pasliktinājies pēc vakcinācijas, noteikti būtu jādodas pie ģimenes ārsta, kas veiktu bērna objektīvo apskati un izmeklēšanu.

Apskatot SPKC statistikas datus par reģistrētajām vakcinācijas komplikācijām, redzams, ka 2013. gadā no vairāk kā 600 000 veiktajām vakcinācijām, komplikācijas bijušas 60 gadījumos. Tas ir bijis zemākais vakcinācijas komplikāciju skaits kopš 2009. gada.

Kur vecāki var vērsties ar saviem jautājumiem par vakcīnām, ja ir jautājumi, uz kuriem atbildes pie ģimenes ārsta neizdodas atrast:

Bērnu Klīniskajā Universitātes slimnīcā ir Bērnu vakcinācijas centrs, kurā zinoši speciālisti sniedz konsultācijas par imunizācijas jautājumiem bērniem ar dažādām saslimšanām, riska grupu pacientiem vecumā līdz 18 gadiem, kā arī veseliem bērniem. Tomēr jāpiebilst, ka veselo bērnu vakcināciju atbilstoši Latvijas Vakcinācijas kalendāram nodrošina ģimenes ārsts.

Māmiņu Klubs