Mūsu dēliņa satikšanās!

Cik jauki ir atkal apsēsties un acerēties šo skaisto,neaizmirstamo notikumu. Mans grūtniecības beigu datums bija 20.februāris es jav iekšeji sapratu un jutu kad mazais bebis nedzims tajā datumā:) Staigāju vel līdz ilgi,līdz kamēr sasniedzu jav 42 pilnas grūtniecības nedēļas es jav biju satraukusies jo daktere man teica ja rītā (06.02.17) nekas pats nesāksies tad nāc pie manis brauksi uz stimulāciju. Biju tik šokēta un dusmiga jo pati vēlējos dzemdēt!!! Pa nakti 05.02.17 nemaz negulēju savādas sajūtas lika man būt nomodā it kā man kāds ar bumbu ripinātu pa muguras lejas daļu 4:00 no rīta bija caureja,pēc tās aizgāju atpakaļ gūltā un mazliet iesnaudos. Pie manis mājās bija mana mamma jo manam vīram bija jābūt nopietnā sapūlcē. Tā nu es pamodos ar maza bērna savilktu lūpu kad jāsaka vīriņam atta:)) Vel noteicu kad ganjav man stimulēs un tad brauksim kopā sagaidīt to mazo tusētāju punčukā:)

Es no rīta 06.02.17. sataisījos pūlkstesns 14:00 un kopā ar mammu devos pie dakteres,man polikklīnika nebija tālu pāris metru uz ko es nopūtos jo puncis,lai arī nebija liels tomēr smags:)

Ieejot iekšā daktere paklausījās toņus un iedeva papīrus un sūtija uz slimnīcu. Izejot ārā no kabineta man bebis stipri iespēra kad pilnīgi vajadzēja pie kautkā pieturēties mamma vel smējās un teic are tā ir zīme kad šdien piedzimšu lai mamma pasmaida un nav tik drūma. Gribu pieminēt man bija pilnas 42 grūtniecības nedēļas un viss bija kārtībā:) Ejot mājās sāka vilkt stipri vēderu un pat aptājos lai vemtu. Tajā brīdī nesapratu kas notiek vai tiešām jādzemdē:) Zvanīju vīram un par laimi viņš esot ceļa uz mājām jo sapūlci acēla kā Dieva pirkst es nodomāju viņš visu pakārtoja pec sava labuma:)) Ejot mājas sāpes bija stiprākas bet tikai ik pēc 20 25 minūtēm. Tā nu es atnākot mājā saliku visu un gaidīju vīru pūlkstens bija jav 17:00 un sāpes jav kļuva stipras ar intervālu 10 15 minūtes un manā telefonā mana gaidību funkcija bļāva GO HOSPITAL GO HOSPITAL:D 

Rdzn bijām 17.45 aizbraucām ļoti mierīgi vīrs bija pārsteikts kad viss pats sākas:) es nevarēju sagaidīt to lielo brīdi kad varēšu mazo jav skūpstīt un sildīt savās rokās. Ienākot uzņemšanā mums uzreiz noņēma somas un jakas lika mani uz gūltas pārbaudīties un viss notika tik ātri vīrs kamēr mani skatījās rakstīja papīrus un tad man saka sūtam uz dzemdību zāli uz ko es ar lielu izbrīnu nosaku KO??? jav uz turieni:) vecmāte bija tik jauka kad ar izbrīnu pati šokā ko mammīt ar pilnām 42.nedēļam un 9cm atvērumu vel vēlaties braukt mājās.

Biju izbrīīīnīta 9cm kā man tak ūdeņi nav nogājuši kā var būt tik daudz cm tiklīdz iegājām zāle mani apģērba pārskatīja un hops pārdur ūdeņus viss bija pēkšņi vīrs zvanīja manai dakteri kura bija arī pārsteikta kā tikko bijāt vel pie manis un nu jav viss notiek pašai:D novēlēja veiksmi nezinu vel kapēc āte vel parunāja ar manu dakteri. Tā nu man viss sākās sāpes bija lielas daudz palīdzēja elpošanas kurā iegūtais ik reizi kad sākās grūtā sāpe es skatījos pūlkstenī tas bija tik lēns bija jav 23:00 un vecmāte teica uz nākamo sāpi spiedīsi cik spēka un beidzot 23:23 mans Kārlēns bija pie manis un tēta biju tik neizsakāmi laimīga kad neko citu nevarēju ka tikai raudāt kopā ar dēlu abi skaļi raudājām:D 

Kamēr tētis ģērba mazo man viss pārējais notika:)

Viss bija tik labi un beigās nekādu stimulēšanu nevajadzēja un viss notika pats no sevis dabīgi un normāli pat šuves nevajadzēja. Tikai vīra rokai kurā biju ieķērusies:D(joks) bet sarkana bija vajadzēja kreemu pat smērēt,tā nu viss ir galā mazais Kālis piedzima 06.02.2017. pirmdienā 23:23 3500kg un 52cm paldies vecmātei Madarai Juhnai un maijai Holodovai:) 

P.S.

Tikai nepatika tas kad tajā dienā nebija brīvas vienvietīgās palātas tāpēc bijām kur ir tris gūltas bet par laimi bijām visu laiku vieni un tad kad braucām mājās tikai tad ienāca mamma ar mazulīti :)