Mazuļa uzraudzības iekārta. Kādas ir to priekšrocības?

Pagājušajā raidījumā mums bija privilēģija būt klāt blakus Annai viņai svarīgākajā dzīves brīdī – meitiņas dzimšanas dienā. Nu jau pagājis pusotrs mēnesis un mazā pērlīte dūšīgi aug un aprod ar dzīvi māmiņas rokās, tomēr katru minūti blakus būt nav iespējams, tāpēc Anna izmēģina jaunu palīgu – Philips Avent mazuļu uzraudzīšanas kameru. 

Philips Avent mazuļu uzraudzīšanas kamera ir lieliski piemērota, lai primāri uzraudzītu bērna miegu un elpošanu, kā arī uzreiz pamanītu brīdi, kad mazais ir pamodies un sauc mammu. Bet vai bērniņš ir noguris, izsalcis vai jūtas neērti? Šī uzraudzības iekārta, izmantojot zinātniski apstiprinātu algoritmu, fiksē un interpretē zīdaiņa raudāšanu, lai atpazītu, kāpēc bērns raud. Tāpat tiek piefiksēts un analizēts bērna miega grafiks, lai viegli un uzskatāmi varētu redzēt, kā mainās miegs, mazulim attīstoties. Saldam miedziņam noteikti palīdzēs arī baltais troksnis un dabas skaņas, ko iespējams ieslēgt, lai bērns ātrāk iemieg. Tāpat mammai ir iespēja pašai ierakstīt šūpuļdziesmu un atskaņot to ik vakaru, lai māmiņas mīļā balss ieaijā miedziņā. Mierīgu noskaņu radīs arī nakts gasmiņa.

Šī uzraudzīšanas iekārta ļauj mammai mierīgi atpūsties, tajā pašā laikā uzmanot savu bērniņu. Bet ja ģimenē aug vecāks bērns, kā tas ir Annai, svarīga arī mobililtāte, laba video kvalitāte un iespēja redzēt, kas notiek mājās.

Ja par bērnu uzraudzīšanu diendusu laikā var palīdzēt parūpēties ierīces, tad par emocionālo atbalstu, kad ģimenē ienāk otrs bērns, atbildīga tieši mamma, tāpēc jautājam padomu piecu bērnu mammai un psiholoģei Diānai Zandei, kā pareizi sagatavot vecāko bērnu ģimenes pieaugumam. 

“Paņem bērniņu klēpī, parunājies ar viņu, samīļojies, jo, neatkarīgi no tā, vai bērnam ir divi, pieci vai divpadsmit gadi, fiziskais kontakts, kad gaidat nākamo brālīti vai māsiņu, vecākajam bērnam ir ārkārtīgi svarīgs,” stāsta Diāna Zande. Tādā veidā bērns sajūt, ka joprojām ir mammai ļoti tuvs. 

“Neatdodiet bērna rotaļlietas un mīļvārdiņus! Bieži vien vecvecāki saka, lai bērns nav skopulis un dod mazajai māsiņai un brālim. Viņš var saķert savas mantas un staigāt ar tām apkārt, sakot, ka tas ir viņa. Mums var šķist, ka viņš ir skops, bet tā nav! Viņš ir izmisis, jo viss, pie kā var noturēties, ir viņa mantiņa, viņa sedziņa. Viss, ko viņš var nokontrolēt, ir – es nedošu,” skaidro Diāna Zande. Viņa mudina ļaut bērnam staigāt ar savu mīļmantiņu vai sedziņu, jo tad, kad jaundzimušais būs sasniedzis aptuveni trīs mēnešu vecumu, lielākais bērniņš būs jau pieradis pie tā, ka brālis vai māsa viņam neko neņem nost, līdz ar to viņa rokas palaidīsies vaļā.