Mazo vēderiņu raizes

Ir  piepildījies mūsu sapnis, ir noticis brīnums.... Pasaulē nācis mūsu bērniņš!!!   Vislabākais, visgudrākais, visskaistākais, vismīļākais...!

Esam laimīgi, lepni, .. un nedaudz norūpējušies. Nav svarīgi, vai tas ir mūsu pirmais, vai ceturtais bērniņš, vienalga rūpes un bažas par mazās dzīvībiņas veselību, komfortu un labsajūtu nemainās.  Esam priecīgi, laimīgi un mierīgi, kad mūsu mazulis paēdis labsajūtā mierīgi čuč, bet satraucamies, ja bērniņš nemierā raud, met pa gaisu rociņas, kājiņas un šķiet, ka nekas nespēj mazuli padarīt mierīgu. Vecākiem vienmēr sāp sirds, ja jaundzimušais  bērniņš bez redzama iemesla raud, nespēj nomierināties.

 Visbiežāk jau vecāki par raudāšanas iemeslu min barošanu.  Mēs esam par krūts ēdināšanu, barošanu brīvā režīmā, kad bērniņš „ēd, kad grib”, zinām, ka vislabākais ir mammas piens. Bet kāpēc bērniņš raud?  Tas ir jautājums, ar kuru visbiežāk pie ārsta vēršas jaunie vecāki.  Un nereti  atbildi zina jau paši.  Tās droši vien ir gāzītes, kolikas, kas traucē bērniņa labsajūtu.

Un tiešam, parasti bērniņa nemiera cēlonis ir funkcionāli gremošanas trakta traucējumi- gāzu krāšanās, kolikas, vēdera izejas traucējumi, kas padara nemierīgu mūsu mīluli. Jaundzimušā vai zīdaiņa (visbiežāk līdz triju mēnešu vecumam) vecāki stāsta ārstam, ka bērniņš drīz pēc ēšanas vai reizēm jau ēšanas laikā kļūst nemierīgs, staipa kājiņas, kliedz, „met gaisā vēderu”. Reizēm raudāšana ir intensīva, ilgstoša. Bērns kliedz un samērā bieži atgrūž uzņemto barību. Vecāki ir satraukušies, tāpēc meklē palīdzību .

Ir jānoskaidro, cik bieži ir šādas lēkmes, cik ilgi bērniņš raud, kas jaundzimušo nomierina? Ja zīdainis nomierinās, kad viņu paņem rokās, pieliek viņa vēderu pie māmiņas vai tēta krūtīm,  vēdera, pamasē  vēderiņu pulksteņa rādītāja virzienā, un pēc tā visa bērnam atiet gāzītes un viņš aizmieg, diezgan droši varam vecākiem paskaidrot, ka diskomfortu rada zarnu kolikas. Tas nav nekas bīstams un ar laiku tas mazināsies un pāries pavisam. Jaundzimušajam un zīdainim zarnu trakts vēl nav pilnībā nobriedis, tāpēc nepilnīgi darbojas arī gremošanas sulas un  fermentatīvā  sistēma. Bērns  zīžot krūti vai pudelīti reizē ar pienu vai piena aizstājēju, norij diezgan daudz gaisa. Tas viss rada gāzu veidošanos gremošanas traktā, zarnu sieniņu iestiepšanos un sāpes, par ko mazulis ziņo ar skaļu kliegšanu. Māmiņu, vecmāmiņu un dakteru arsenālā ir daudz līdzekļu, lai šo grūto periodu mazuļa dzīvē padarītu vieglāku. Sākot ar glāstiem, masēšanu, pozicionēšanu, mammas diētu, homeopātiju, tautas medicīnu, beidzot ar tradicionālajiem līdzekļiem pret mazuļa vēdera pūšanos.

Ja, izjautājot vecākus, noskaidrojam, ka bērns intensīvi raud jau pāris stundas, sliktāk ēd, ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, vēdera izeja ir vai nu ļoti bieža, vai nav bijusi ilgāku laiku, bērnam ir vemšana, vēders ir uzpūsts, vispareizākā rīcība būtu sazināties ar ārstu, jo iespējams, ka nepieciešama bērniņa izmeklēšana, analīžu veikšana vai pat hospitalizācija. Ja, reizē ar vēdera uzpūšanos  pamanāt arī kādu no iepriekš minētajiem simptomiem,  konsultējieties ar ārstu. Šie simptomi var būt arī kādas infekciju slimības , ķirurģiskas patoloģijas  vai malabsorbcijas sindroma vēstnesis.   Malabsorbcijas ( pazeminātas barošanas vai kādas konkrētas vielas uzsūkšanās traucējuma) sindroms , ko visbiežāk sastopam kā celiakiju un piena olbaltuma nepanesību , izrādās Latvijā sastopams ne tik reti. Jau agrīna vecuma bērniem, zīdaiņiem un arī pieaugušajiem  samērā biežs meteorisma ( zarnu uzpūšanās simptoms)  cēlonis ir malabsorbcija.  Malabsorbcija ir nepietiekoša barības vielu- olbaltumu, ogļhidrātu un tauku  uzsūkšanās gremošanas traktā.  Uzsūkšanās traucējumus visbiežāk veicina konkrēto vielu šķeļošo enzīmu trūkums, kas var būt iedzimts (ģenētiski noteikts) vai iegūts, piemēram,  pēc kādas zarnu infekcijas.

Jaundzimušajam un zīdainītim bieži vien vēdera problēmas sagādā māmiņas apēstais. Ja bērniņš ir nemierīgs, raud, mainās vēdera izejas forma, krāsa, jāpadomā, kas ir apēsts un jāpakonsultējas ar ārstu.  Varbūt nepieciešama īpaša diēta barojošajai māmiņai. Par to īpaši jāpiedomā tajās ģimenēs, kurās jau zināms, ka kādam no vecākiem, brāļiem vai māsām ir kāda produkta nepanesība, alerģija. Šādos gadījumos jau pirmajā bērniņa apskatē būtu jāpārrunā māmiņas ēdienkarte.

Lai Jūsu bērniņš aug liels, ņiprs un veselīgs!!! Lai Jūsu bērniņš vienmēr ir omulīgs, apmierināts un laimīgs!!! Un lai Jūsu bērniņš saņem to, kas viņam ir visvairāk vajadzīgs- mammas pienu, vecāku rūpes un mīlestību!!!

Ģimenes ārste   Jolanta Adītāja