laachukinsh 08. Aug 2018, 11:02

Mums zīdīšanas pieredze vēl tikai pamazām veidojas. Mazajam ir 4.5 mēneši, nu jau tiekam galā tīri labi, nav problēmu arī ar tēti atstāt, atslaucot pieniņu pudelītē (slaucu gan vairāk ar rokām, jo uz mīkstāku, ne tik pilnu krūti pumpītis īsti nestrādā). Sākumā gan slimnīcā mums teica, ka būšot problēmas, jo mazajam mutītes forma kaut kāda tur, krūtsgali arī neesot tie izcilākie. Neko, aizbraucām mājās u no 3.dienas labi ņem krūtis, abas divas, labi ņemas svarā un ēd arī aktīvi. Bija, protams, arī piena plūdi - mazais guļ, man saražojies kā priekš trīņiem. Bet tas tikai neilgu brīdi, kamēr pieradām un viss noregulējās. Tagad piena strūklu sejā mazais dabū arvien retāk 😃

chiekurs62 07. Aug 2018, 22:12

Savu stāstu sākšu ar to, ka gaidot mazulīti, kursos stāstīja visu no tās labākās puses par krūtsbarošanu. Kā to pareizi darīt, pozām un visu citu, bet nepastāstīja par ēnas pusi. Es biju lielā šokā, ka tas ir ļoti sāpīgs process iesākumā un nemaz tik skaisti vairs nelikās kā par to stāsta malu malās. Slimnicā apjuku arī no dažādiem personāla viedokļiem par barošanu- viena māsiņa teica, lai modina un baro mazo, otra kad pamodīsies, trešā, ka jābaro tik 15 min. Vienu vārdu sakot apjukums, jo neko tādu jau kursos nestāstīja. Man mazulis ēda 40 min un kaut kur ik pa 2-2.5h, kas galīgi nav pēc grāmatas. Bet nu neko, tikusi mājās baroju pēc pieprasījuma, ar asarām acīs baroju, jo krūtīs bija izzīsti robi dēļ krūšgalu formas, silikona uzgaļi nepalīdzēja. Sāku pielietot manuālo piena pumpīti, lai ātrāk tiktu uz pekām, bet ak vai tiku pie piena sastrēguma(ne dēļ pumpīša). Sākās īsts cīniņš ar krūtīm. Uzveicu sastrēgumu, bet krūtī palika vien 40-50 ml piena visu atlikušo barošanas periodu, kamēr otrā vismaz 200. Sadzija krūtis, mazuli nācās piebarot mazliet ar maisījumu dēļ otras krūts, centos atjaunot piena daudzumu, bet nesekmīgi. Tālāk jau izbaudīju krūts barošanu un baroju līdz bērna gada un četru mēnešu vecumam.

Kripatiņa 06. Aug 2018, 09:00

Diemžēl savu mazuli zīdīt iznāca tikai pāris mēnešus, jo pēc tam piens pazuda. Bija periods, kad piena bija daudz un to nācās atslaukt, tad baroju mazo no pudelītes ar savu pienu.

saulux10 04. Aug 2018, 09:10 Cielavinna

Jūs kaut ko esat pārpratusi. Vienkārši zinu dažas māmiņas, kurām piens ir kā piena upes un bērniņš labprāt zīž, bet viņas nedod savu pienu, lai krūtis nenošļuktu u.tt. Skumji bet fakts.Te nu galīgi neiet runa par tām māmiņām, kuras nevar dot savam mazulītim vai nu arī nav ko dot. BET visā visumā runa jau iet tikai par manām domām, ko vēlos sniegt savam bērniņam nekādā ziņā neaizskarot un neiesaistot citas.
Jauku dienu vēlot,
Baiba.

Pašreizējā krūtszīdīšana ir mana otrā pieredze. Starp pirmo un otro pieredzi ir 5 gadu starpība. Par esošo pieredzi:
1) krūtszīdīšanu uzsākām tikai 2.dienā, jo veselības problēmu dēł bērniñš neatradās ar mani. Pirmpienu nācās slaukt ar rokām mazā šłircītē. Bezgala sāpīgi, jo to nedarīju pati, bet vecmāti. Par piena pumpīti jautājums neizskanēja, jo skaidrs ir viens- katra lāsīte bija łoti svarīga un piełauju, ka vecmātei bija cits uzskats par iespēju dabūt maksimumu.
2)Piena daudzums mazāks jau no pirmajām dienām. (Salīdzinoši sr pirmo krūtszīdīšanas pieredzi). Kā to noteicām? Bērniñš slikti ñēmās svarā, bieži raudāja pie krūts , krūtis “mīkstas” Krūtis reti kad ir piebriedušas pilnas no piena. Kas tik nav mēgināts, lai vairotu piena daudzumu, bet īsti “taustāmu” rezultātu nav. Ir izmēgināti- speciālās māmiñu tējas, kimenu, fenhela tēja, liels ūdens patēriñš, dažādi laktāciju veicinošie produkti (rieksti, kvass, tėja ar pienu, halva)specializētie vitamīni (Elevit, krūtszīdīšanas laikā), bieža likšana pie krūts. Arī šobrīd vēl papildus krūtsbarošanai, dodu vienu ēdienreizi -maisījumu. Neesmu vēl atmetuai ar roku 100% krūtsbarošanai, tāpēc turpinu savus mēginājumus.
3)Kopš bērniña piedzimšanas esmu łoti ierobežojusi savu ēdienu. Tikai pamazām pieradinot bērna vēderiñu pie jaunām garšām. Tas nav bez iemesla - jūtīgs vēders pret dažādu ēdienu. Šobrīd, galvenokārt, ēdu vārītu vai sautētu ëdienu.Lielais “nē” ceptam ēdienam, kāpostiem, pākšaugiem, riekstiem, piena produktiem, banāniem, kivi, persikiem, gāzētie dzērieni. Šie produkti ir pārbaudīti un vēlreiz mocīt bērnu nav vēlmes (spēcīgas vēdersāpes). Ieviešot jaunu garšu, vēroju kā bērns reagē tuvāko 24 h laikā. Skatījos - kāda vēderizeja, vai vēders sāp/nesāp. No aizliegto produkta saraksta reizēm atłaujos kaut ko apēst, bet tad to daru pavisam nedaudz - piemēram, šašliku tikai 2 -3 gabaliñus. Lūkoju kas mazāk sacepināts un ēdu tikai vistas.
4) Esmu kłuvusi drosmīgāka un nekautrējos barot bērnu kur man vajag. Nemeklēju baigos nostūrīšus. Ja vajag - apsēźos un baroju. Ja pat nav kur apsēsties, stāvus pabaroju.
5)Aptuveni bērna 2 mēneša vecumā poedzīvoju diezgan sāpīgu momentu.Kaut kā bija sanācis, ka bērns bija ilgi gulējis un tika izlaista kāda ēdienreize un tieši tā bija viena no tām reizēm, kad krūtis bija piebriedušas. Krūtis sāka sāpēt. Es sapratu - pārāk daudz piena un pārāk liels periods kopš uepriekšējās barošanas. Salasoties internetā dažādus briesmu stāstus, ar visām sāpēm, łoti bieži liku pie krūts. Pēc barošanas uzliku Mom plāksterus, lai atvēsina krūtsgalus. Gāju siltā dušā un sildīju krūtis ar siltu ūdeni, masēju tās. Sāpes pārgāja 2 dienu laikā. Šo 3 mēnešu laikā ir bijusi vēl viena nakts, kad bērns nogulēja visu nakti bez pamošanās. Tajā naktī pati cēlos un atslaucu pieniñu ar pumpi. Lai neveidojas sastrēgums.
6) specializēto apgērbu krūtszīdīšanai nepirku. Izñemot krūšturi- tos iegādājos
3. Izvēloties sev apgērbu, skatos lai ir ar podziñām vai ari ja nav, tad cik man būs ērti pabarot mazo. Lūkoju, lai nav pārāk apspīlēta krūšu/vēdera zonā.

Cielavinna 04. Aug 2018, 06:33 saulux10

Interesanti spriežat, esmu no tām māmiņām, kas vēlas, lai mazulītis saņemtu visu to labāku un kas var būt labāks par mātes pieniņu. Sanāk visas pārējās mammas, kas dažādu aspektu dēļ dod bērnam piena maisījumu nevēlas mazulim dot to labāko?

saulux10 03. Aug 2018, 13:25

Tā kā mūsu meitiņa ir priekšlaikus dzimusi meitenīte, tad mums jau no paša sākuma bija grūtības ar krūts ēdināšanu. Meitiņa bija miegaina un pie krūts tikai aizmiga, izzīst pieniņu bija grūti. Esmu no tām māmiņām, kas vēlas, lai mazulis saņemtu visu to labāko un, kas gan var būt labāks par mātes pieniņu. Tad nu cītīgi atslaucu pieniņu ar pumpīti, kas, kā teicu vīram drīz izģērbsies pa vīlēm 😃

Šobrīd pieniņu atslaucu, jo meitiņa pieniņu nelabprāt izzīž no krūts un dodu to viņai izēst no pudelītes.
Nakts stundās, kad piens krūtīs savairojas visvairāk iztiekam bez piena atslaukšanas, bet pa dienu to vien sanāk darīt, kā atslaukt pieniņu un dot mazajai peciņai no pudelītes.