Jaundzimušā 12 nedēļas: ceturtā nedēļa. Māneklītim jā vai nē?

Pirmās 12 dzīves nedēļas ir stāstu sērija, kuras laikā mums ir iespēja uzzināt, kas notiek ar mazulīti pēc piedzimšanas pirmo trīs mēnešu laikā.

Konsultē zīdīšanas konsultante Sandra Lase.

Šķiet vēl nesen vērojām mazulītes Katrīnas nākšanu pasaulē un nu jau ir pagājis mēnesis, kopš meitenīte satika savu māmiņu un tēti.

Kas notiek mazulīša ceturtajā dzīves nedēļā?

Bērniņam šajā laikā sāk izzust jaundzimušajiem raksturīgā ķermenīša trīce. Mazulītis jau labi spēj koncentrēt savu skatienu, iespējams jau prot pacelt galviņu, guļot uz puncīša. Bēbītis ar actiņām seko mūsu kustībām.

Tomēr vislielāko prieku mums – māmiņām un tētiem sagādā tas, ka mazulītis ir sācis gugināt. Bērniņš rada skaņas, kas atgādina bubināšanu, iesaukšanos, varbūt par ņurdēšanu.

Visi jaundzimušie runā vienā valodā!

Četras nedēļas veci mazuļi visā pasaulē runā vienā valodā, izsaucot patskaņus A, O, E, U vai arī ar savām lūpiņām veidotus izsaucienus. Šis ir sākums tam, lai ar laiku bērniņš varētu pateikt vārdiņu "mamma", kas pēc sava skanējuma ir līdzīgs dažādās pasaules valodās. 

Sākumā bērniņš guginot rotaļājas ar patskaņiem, ar laiku mazulītis sāk runāties, veidojot zilbītes. Speciālisti apgalvo, ka gugināšana un runāšanās ir apliecinājums tam, ka bērniņš jūtas labi, tā mazulītis mēģina paust savas sajūtas un izrāda vēlmi ar mums sarunāties. Tāpēc mums pēc iespēja svairāk jārunājas ar savu bērniņu tā, lai viņš redzētu mūsu seju.

“Bērniem svarīgi dzirdēt vārdu, tādā veidā iepazīstot mūsu valodu un veidojot pasīvo vārdu krājumu,” atklāj zīdīšanas konsultante.

Bērniņš vēro mūsu sejas izteiksmes, tas viņam sagādā prieku, savukārt mēs reaģējam uz bērniņa sajūtām. Šāda savstarpēja mijiedarbība starp mums un mazuli palīz bērniņa valodiņas attīstībai. Ja istabā skan skaļa mūzika, pieaugušie savā starpā skaļi sarunājas vai dzirdamas citu bērnu klaigas, mazulis drīz vien pārstāj gugināt. Tāpat bērniņam svarīgi redzēt mūsu seju, lai uztvertu mutes kustības, taču arī tad, kad viņš vienkārši dzird mūsu balsi, bērniņš nomierinās.

Kā paiet ikdiena ar jaundzimušo?

Mums māmiņām var šķist, ka katra diena kopā ar bērniņu ir nemainīga – mazulīša barošana un autiņbiksīšu mainīšana. Tomēr tā īsti nav, jo bērniņš mainās, ir milzīgs prieks būt kopā ar mazulīti un redzēt to, kā viņš aug un attīstās. Mazulis pasmaida – lai arī tas vēl ir neapzināti, tik un tā rada neizsakāmu prieku. 

Arī četri nedēļu vecumā bērniņš joprojām ir mazs un neaizsargāts, viņam joprojām nepieciešami mūsu pieskārieni, tāpēc autiņbiksītēm jābūt maigām un mīkstām ar lielu uzsūktspēju, lai bērniņš justos labi.

Māneklītim-  jā vai nē?

Daudzas jaunās māmiņas uzdod sev jautājumu – vai mazulītim būtu jāpiedāvā māneklītis. Lai sajustu īsto atbildi, ir jāsajūt, kāds ir mazulīša temperaments. Ja bērniņam ir ciešs miegs, viņš niķojas un raud salīdzinoši reti, tad visticamāk mazulītis bez māneklīša var iztikt.

Speciālisti neiesaka piedāvāt bērniņam māneklīti laikā, kamēr nostabilizējas krūts barošana, proti pirmās 4 bēbīša dzīves nedēļas. Lai arī cik anatomiski pareizi veidots būtu māneklītis, tas tomēr atšķiras no māmiņas krūts un var radīt šķēršļus mazulītim apgūt pareizi satvert māmiņas krūts galu.

Iespējams, tas var kļūt par traucēkli tam, lai mēs savu bērniņu varētu barot ar savu pieniņu, lai arī mūsu pieniņš ir pats labākais, ko bēbītis varētu saņemt.

Zīdīšanas konsultante Sandra Lase skaidro: “Zīžot māneklīti, darbojas pavisam citas muskuļu grupas, kas reizēm var sabojāt krūts gala satvērienu, māmiņas krūtīm var veidoties plaisas un mazulītis nespēj izzīst pietiekamu daudzumu piena.”

Māneklīša galvenais uzdevums ir apmierināt bēbīša zīšanas refleksu. Mazuļi, kuri tiek baroti ar māmiņas pienu, šo iespēju izbauda pilnībā, savukārt bērniņiem, kuri saņem piena maisījumu, varētu būt nepieciešamība pēc māneklīša.

Viedokļi par to vai mazulim piedāvāt māneklīti ir dažādi – vieni saka, jā, kāpēc lai to nedarītu, citi ir pret, tāpēc lēmums jāpieņem mums pašiem. Tomēr der paturēt prātā, ka māneklīša zīšana var ar laiku bērniņam radīt sakodiena un runas sarežģījumus. Tāpat māneklītis var būt tas, ar kura palīdzību iedzīvoties dažādās saslimšanās, lai arī cik rūpīgas māmiņas mēs būtu, to turēt visu laiku steriālā tīrībā ir teju neiespējami. Vēl viens māneklīša mīnuss ir tas, ka ar laiku bērniņš no tā zīšanas būs jāatradina.

Tomēr lielākā daļa māmiņu atrod zelta vidusceļu  - māneklītis tiek izmantots tikai atsevišķos gadījumos: ja bērniņam ir grūti iemigt, ja bērniņš saraudājies, jo ļoti vēlas ēst, taču mums uzreiz nav iespējas viņu pabarot, ja mazulim ir ļoti izteikts zīšanas reflekss, ja bērniņš ir tā saniķojies, ka citādāk viņu nomierināt nav iespējams. Tāpēc mums vienmēr der atcerēties, ka māneklītis ir paredzēts tam, lai mazulītim palīdzētu nomierināties, to nevajadzētu izmantot, ja tādas nepieciešamības nav.

Mēs vienmēr bērniņu vispirms mēģinām nomierināt samīļojot un aijājot, jo māmiņas mīļā balss un siltās rokas dara brīnumus! Es vienmēr būšu tev līdzās, manu mazulīt. Tu esi mans lielākais dārgums!

Māmiņu Klubs

IZVEIDO SAVA JAUNDZIMUŠĀ KOLĀŽU ŠEIT->>>