Ir pagājis laiks

Ir pagājušas nu jau 117 dienas kopš mazais Olivers ieraudzīja spožo pasaules gaismu. Esmu palaidusi garām pirmās 100 dienas. Nu ko jāēd vairāk biezpiens.

Kas ir mainījies pa šo laiku, kopš esmu divu dēlu mamma? Cik labi tas skan. Jūtos labi kad varu pateikt , ka man jau ir divi dēliņi. Pa šo laiku mana pacietība no vecākā dēla puses ir pārbaudīta visu laiku. Es arvien biežāk piefiksēju, ka es sāku paaugstināt balsi uz vecāko dēliņu (4 gadi). Esmu priecīga, ka to apzinos , jo katru dienu es mācos kritiskos brīžos aizskaitīt līdz vismaz 20 un tad runāt. Savādāk savas dusmas nevaru kontrolēt. Es cenšos runāt un skaidrot visu kas man kā mammai nepatīk , ka dēliņs dara. Lēnām sanāk sarunāt, ka mammu vajag klausīt.

Mans mazais kunkulītis ir labi paaudzies . Piedzima 3400 un 52cm garš, tad uz 3 mēnesiem svera 6650g un 61,5cm.

Tagad 30.martā paliks 4 mēneši un nu jau 3 nedēļas mazais cenšas tik pāri rokai , lai apveltos. Olivers ir pacietīgs cīnās visu laiku kamēr ir nomodā. Izbrīna tas , ka nepaliek dusmīgs, ka nesanāk. Tad kad piekūst cīnīties vai nu atkrīt atpakaļ uz muguru vai aizmieg.

Mazais dēliņš jau no 1,5 mēneša guļ naktis bez mammas pupa ēšanas 12 naktī paēdam un tad 8 no rīta modāmies.

Mums dienas režīms ir puslīdz vienāds . Viss atkarīgs no tā cikos mēs mostamies uz pirmo ēšanu? Tagad jau regulāri ceļamies 7 no rīta gulēt ejam 22:00 vakarā. Sanāk guļam 9h Citu vakaru sanāk stundu vēlāk vai ātrak ieiet gulēt . Pēc pirmās ēdienreizes retu reizi Olivers čuč tālāk. Pavadam lielo dēlu uz dārziņu , vīrs ved no rītiem uz dārziņu. Tad nu sākas mūsu rīts. Mamma iet dušā , mazais vāvuļotājs blakus vibro krēsliņā . Tad kāpjam lejā uz pirmo stāvu mammai brokastu laiks. Tad līdz 10 -10:30 mazais neguļ. Es lieku viņu uz grīdas salieku mantiņas , lai vēro tās . Noteikti iedodu mīļlupatiņu, kuru pēta un izmanto par siekalu savācēju:D Pec tam Tad ēdam un guļam 1-2h. Tad atkal ēdam es baroju , kā tagad moderni teikt pēc pieprasījuma. Es neko  nevaru iebilst un baigi diskutēt vai tas ir labi vai kā savādāk. Mans bērns ir mierīgs , labi guļ man ir piens . Es varu barot ar krūti . Esmu  priecīga kaut vai par to, ka Olivers atsķirībā no vecākā brāļa dabūn mammas pienu vienu mēnesi vairāk. Es vecāko dēlu spēju pabarot ar savu pieniņu tikai 3 mēnešus.

Olivers diezgan daudz vēl guļ pa dienu neskatoties uz to , ka jau ir lielāks. Tas man ļoti patīk. Es varu izgulēties , vai tas nav brīnišķīgi ?Es varu savu ne mazo māju pievākt , pasēdēt pie datora . Kādu rakstu nokomentēt Māmiņu Klubā! Veltīt laiku sev un savam ķermenim. Es tievēju cenšos atgūt formu tāpēc vingroju un griežu rinķi. Man tas ir svarīgi , ka varu kaut laiciņu veltīt tikai sev, lai vakarā varu laiku veltīt arī vecākajam dēliņam.

Esmu atklājusi arī kā nolikt veiksmīgāk gulēt abus bērnus reizē. Es eju uz lielā dēla istabu barot mazo. Gan Rodrigo, gan Olivers aizmieg ātri. Ja baroju mūsu gulamistabā, tad lielais neguļ un čīkst , kad es nākšu?

Tad nu vakari pagaidām ir mierīgi es varu sagaidīt vīru no darba. Man pat vēl ir spēka sagaidīt 22-23 vakarā, jo neesmu miega badā. Neko jau nevar zināt ,kā būs tālāk. Pagaidām Olivers mammu lutina ar savu uzvedību.

Olivera sasniegumi

• Olivers smaida jau no 2 mēnšiem, tāpat pētīja jau savas rokas
• gandrīz 3 mēn. skaļi iemācījās kliegt un tad par to smejas
• 3 mēn. pie mammas pupa ietur pauzes , lai aprunātos par dzīvi ar mammu. Arī kārtīgi izsmieties. Tik bilde nav noķerta un uzfilmēt nesanāk man pašai.
• 3mēn tiekam uz saniem mācamies velties. Pāri rokai vēl netiekam. Mākam no punča stavokļa uz muguru tikt.
• Patīk spēlēties ar savu miega lupatiņu
• garšo pirksti
• atpazīst svešus cilvēkus

Pēdējās bildītes mazajam kunkulītim!!!