Esmu atpakaļ, jeb mazais Ītans ir ieradies!

Sveikas jaukās dāmas:)

Esmu atpakaļ un nu jau ģimenē esam četri. Tēti+mamma+Reivens Evans+mazais Ītans.

Pienāca mana liktenīgā pirmdiena. Un kā Jums liekas, es tiku līdz nosūtījumam? Protams nē. Divos naktī sāka sāpēt un nedaudz smērēties. Tā nu staigāju pa māju kā zombijs, sagatavoju saviem vīriešiem ēst (jo nu skaidrs tak, ka jādodas uz slimnīcu) Piecēlu vīru, sazvanīju māsu, lai brauc pie Reivena. Un tā nu devāmies uz Kuldīgas slimnīcu. Stājos iekšā, daudz jautājumu, uzlika uz tonīšiem un beigās uz krēsla, lai pārbaudītu atvērumu. Ha no diviem rītā tikai 1 cm, jeb viens pirksts. Atnāk daktere ,nolamājās, ka ķeizaram ļauts nedēļu pārstaigāt. Un lika gatavoties operācijai. Paldies Dievam es neko nebiju ēdusi, bet man nez kā neviens negribēja ticēt (jo redz parasti visām esot liela ēstgriba) un tiku pie kuņģa sūkšanas, jēzus cik tas ir drausmīgi (drausmīgāk par visām sāpēm, operācijām un tā tālāk) Tā nu tikai veiktas visas vajadzīgās procedūras un mani aizvizināja uz operāciju zāli.

07.07.14 plkst.11:44 pasaulē ar pamatīgu bļāvienu nāca mūsu mazais puisītis Ītans.

Anesteziologs gan šoreiz man trāpīja taisni nervā, tā ka es uz tā galda metos atpakaļ. Pirmo ķeizaru taisīja nemaz nejutu kā iedūra, šoreiz gan...Mugura sāp vairāk kā rēta.

Mazo pielika pie pupa uzreiz kā atveda uz palātu. Nu un ar to pupošanos Dieva zīmes vien bija. Pirmās 2 dienas - piens nulle. Bērns nokritās svarā par 500g!!!! Bet daktere neļāva dot maisījumu, tikai pliku ūdeni. Es no stresa jau sāku matus no galvas plēst, bērns grib ēst, bļauj vienā bļaušanā. Tas bija ārprāts. Te jāsaka PALDIES bērnu māsām, it sevišķi vienai! Dieva cilvēks, goda vārds. Tika mazais pie putras, kamēr vīrs man veda tēju. Tā ar tējas un stingra režīma ēdināšanu, piens sāka parādīties vien trešajā dienā. Bija arī kontrolsvēršana  - sākumā tie bija 2 gr, pēc tam 8 gr un tā palēnām auga. Nu jau piens ir gana un mazais ir atguvis zaudēto, bet tas sākums...Gribējās mest plinti krūmos:D Bet bērnus es vairs negribu :D

Mājās tikām 3 dienā pēc operācijas. Pavisam cita lieta, stress no pleciem nost:) Riebjas slimnīcas!

Reivens gan uzvedas kā riktīgs kazbuķis:D Kad brālis guļ, tad vajag bļaustīties un splēt "Kobru 11" vai parādīt savas nindzjas prasmes ar visu, kas nu piederās klāt. Un kad izejam ārā, tad protams viņš ir sapratis, ka es nevaru viss viņam vairs tā paskriet pakaļ, tad nu podus vien gāž. Es ceru, naivi ceru, ka tas drīz beigsies :D Vārdu sakot greizsirdīgs bezgala.

Un nobeigumā varētu nodziedāt kādu slavas dziesmu Kuldīgas dzemdību nodaļas personālam!!!!!!! Super!!!!