Esam satikušies ārpus punča!

Sveikas mammas un mazuļi un citi lasītāji!

Ir pagājis ilgs laiks kopš pēdējo reizi ienācu šajā portālā. Pēc lielajām izmaiņām mājas lapā daudz , kas mainījās. Grūti bija saprast un pierast. Arī foruma sarunas, kas bija 2012.gada novembrēni pazuda sākās īsts sajukums. Bijām tik ļoti pieradušas savā starpā sarunāties, ka izmisums klāt. Tā nu mēs visas novembra māmiņas pārgājām uz www.calis.lv slēgto forumu. Negribu neko sliktu teikt par MK mājas lapas forumu, bet šajā ziņā slēgtā grupa cāli ir foršāka. Tajā brīdī kad pargājām uz citu forumu sapratu. To cik daudz acu ir lasījuši forumu un neko nav komentējuši. Reāli to apzinājos , bet palika bail cik intīmas un mums svarīgas informācijas bija pieejamas svešām acīm, tāpat arī bildes!

Tomēr ne par to ir mans stāsts gribēju padalīties, ka arī es esmu sagaidījusi savu otro mīļo dēliņu Oliveru. Piedzima tieši noteiktajā USG datumā 30.novembrī plkst. 5:33 3400g un 52cm, Jelgavas Slimnīcā ar Vecmātes Sanitas Zemītes palīdzību. Dzemdības bija ātras un vieglas kopumā 5h.

Mājās mūs gaidīja vecākais dēliņš Rodrigo 4gadus jauns. Gribu pateikt, ka abi dēliņi mammu saudzē un lutina esmu izgulējusies.  Pirmās 2 nedēļas bija smagākas, jo tad nevarēju tik daudz pagulēt kā tagad. Vēl jau adaptācija mazulim un visai ģimenei darīja savu. Lielais brālis mums ir ļoti jūtīgs un emocionāls. Tāpēc jau iepriekš stāstīju , kur mamma brauks, kas notiks un kur dēliņš paliks. Dzemdības sākās naktī vecākais dēliņš jau gulēja , tāpēc dēla krustvecāki atbrauca pie mums, lai es un vīrs varam braukt uz slimnīcu. Nākošajā dienā lielais dēls nevarēja braukt iepazīties ar mazo brāli. Lielais dēls uzzinot no tēta , ka mammai piedzima brālītis sāka raudāt un vēlāk sākās vemšana un caurēja. Vīrs zvanīja un prasīja ko darīt ar dēlu kādas zāles dot? Es teicu , lai samīļo iedod linexsu . Tikai nākošajā dienā pēc ārsta pārbaudes brālīši satikās un iepazinās. Es raudāju no priekiem , kad lielais brālis ieskrēja pie manis palātā un teica : "Mammīte, Es Tevi ļoti mīlu , kur ir brālītis?" Lielais brālis lēnām piegāja pie gultiņas un skatījās uz mazo brālīti.

Prasīja vai brālītim nekas nesāpot? Es teicu, ka brālītim viss kārtībā viņš guļ un ēd mammas pienu no pupiņa. Lielais brālis atbraucot mājās no slimnīcas aktīvi tika iesaistīts mazā brāļa aprupē . Es uzticēju dažādus darbiņus izmest izlietoto pamperu, padot jaunu pamperu. Tagad jau uz gandrīz 3 mēnešiem lielajam brālim tiek uzticēts arī knupīša iedošana mazajam brālim. Dupsīša noslaucīšana pēc pamera noņemšanas kopā ar mammu. Lielais brālis par to ir dikti lepns un priecīgs.

Vienīgi es neatstāju savu žiperīgo vecāko dēlu kopā ar mazo vienus, jo ir bijis gadījums kad lielais mazo brāli pacēla un atnesa pie manis uz rokām. Protams, viņš zināja ka to darīt nevar , bet tik un tā to izdarīja! Tāpēc es lielo uzraugu , kad viņš ir blakus mazajam brālim.

Ikdiena mums ir spraiga pašlaik lielais brālis rāda visādus stiķus un niķus un es cenšos laiku pavadīt kopā ar viņu. Lielais slimojās un tāpēc dārziņa apmeklējums izpaliek. Kāpēc un kā mums iet ar slimošanu uzrakstīšu kādā citā reižē. Pašlaik Olivers ļauj mammai jau no 23.janvāra gulēt pa naktīm 7-9h bez ēšanas. Pa dienu ēdam mammas pupu pēc pieprasījuma, tas sanāk ik pēc 2h. Bērniņš ir ļoti mierīgs un pacietīgs vismaz pagaidām. Ar vēdera problēmiņām nesaskaramies lietojam BioGia pilienus.

Uz drīzu redzēšanos!