Bērniņa piedzimšana - apsveikuma dzejoļi un laimes vēlējumi

Kad mazulītis ir nācis pasaulē, radinieki un tuvākie draugi vēlas apsveikt jaunos vecākus ar bērniņa piedzimšanu, vēlot mazajam brīnumiņam daudz laimes un veselības. 

Tāpēc esam apkopojuši sirsnīgus dzejoļus, kurus rakstīt apsveikuma kartītē, dodoties apraudzīt jaundzimušo.

Vien gaišas mīlestības vārdā, 
Mazs cilvēciņš no nebūtības izkāpj, 
No mīlas ņemts un mīlai atdots, 
Tam mīlestību tālāk nest.

Nez no kurienes uzradies tas -
Klēpī ievēlies kamolīt's mazs.
Saulē sārti vaidziņi tvīkst,
Vai lielāku laimi maz vēlēties drīkst!

Tik daudz Tev visa vēl priekšā,
Jo vēl tikai ir sācies Tavs rīts,
Ej pasaulē, mazulīti,
Tev vecāku mīla ies līdz!

Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles,
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža kalvē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ.

Mazs cilvēks šodien iziet dzīvē, māt,
Un redzi – ļaudis skatās, ļaudis gaida,
Cik tīru spēsi viņu nosargāt,
Cik spēsi dot no sava mīļā smaida.
Mazs cilvēciņš iet šodien dzīvē, tēt,
Viņš nezin rūpju, nepazīst vēl naida.
Tev vajag viņā spēku iepotēt,
Lai dzīvē viņu nemētā kā skaidu.

/I. Ziedonis/

Bērniņš ir tik vēlīgs stādiņš, 
Kas bez saules nevar augt. 
Saule, mīlestība - abas ļauj tam atraisīties, plaukt. 
Tēvs, māte - otra saule. 
Lai tā ilgi nenoriet un, lai mīlestības radīts, bērniņš gaismas ceļu iet. 

Mazais pērļu gliemezīt, 
Vai tu vari pasacīt, 
Kāpēc balss, kas naktī skan, 
Ir tik ļoti mīļa man.

Liec, Laimīte, baltu ziedu
Mazajā rociņā,
Lai ir balta tā dzīvīte,
Kura būs jādzīvo.

Lai Laimas rokas ceļas svētījot,
Pār bērniņu, kas sācis savu ceļu,
Lai darba tikumu un gudrību tam dod,
Lai viņa bērnība kā pilna ziedu pļava!

Dziedi māmiņ "Aijā žūžu",
Visu mūžu Tavs es būšu!
Lāča bērns, kam ogas lasīs, 
Lāča bērns, kas medu prasīs!

Saules zelta piebiruši
Visi mazi pudurīši
Būt tādam saulainam
Tavam dzīves gājumam!

Gaiši, gaiši uguns dega
Tumšajā kaktiņā;
Tur Laimiņa mūžu raksta
Mazajam bērniņam.

Ir pilna lielā pasaule
Ar lieliem brīnumiem,
Un arī mēs, tie maziņie,
Nu piederam pie tiem.

Mazi bērni pēc cālēniem smaržo,
Pēc pieneņu pūkainām galvām.
Un tu saproti, citas nebūs-
Šī ir vislielākā balva.

Tu esi kā mazs taurenīts
Vasaras puķu vidū.
Kā plaukstošs ziedu zariņš
Mātes prieks un saules stariņš!