Ir smaidu pilns jaunā gada rīts. Mazais pa nakti čučējis kā eņģelis un ļāvis arī vecākiem atpūsties. Izplānojām dienu pavadīt nesteidzīgi un priecāties par mūsu esošo laimi. Pamodos pirmā, lai mazo pabarotu un veiktu viņam rīta higiēnu. Pēcāk ar mazuli iekārtojos blakus vīram mūsu gultā un ar prieku noraudzījos, ka man ir visas komponentes, kas šim burvīgajam rītam nepieciešamas, jo blakus maniem diviem mīļākajiem vīriešiem arī kaķi atrada sev vietu, lai pabūtu ar mums kopīgi.
Ar jaunā gada jauno mēnesi esam iesoļojuši arī Kristiana nākamajā dzīves mēnesī. Ak vai, mūsu mazajam jau aprit mēnesis. Laiks ir nepielūdzams un aizrit ātri. Liekas tikai vakar es pirmo reizi turēju mazo savās rokās, atrodoties Siguldas slimnīcas dzemdību nodaļā, bet šodien jau mēnesis. A kas rīt? Rīt - pirmie vārdi, pirmie soļi, pubertātes vecums, vidusskolas izlaidums, pilngadības svinības un kādreiz mazais putnēns ir gatavs pamest ligzdu. …bet mums? Mums, lai paliek jaukās atmiņas kā tā, kad mazais tikko nāca pasaulē un mūsu skatieni pirmo reizi satikās. Tāpēc jau šodien izbaudu katru brīdi, baudot skaistos mirkļus un krājot laimes pilnās atmiņas.
Atskatoties uz pirmo mēnesi, šķiet pirmā nedēļa ir nedaudz kā miglā, kad dienas saplūst ar naktīm un vēl ir grūti aptvert notikušo. Pēc tam lēnām pielāgojies, ieej mazuļa ritmā un ar dažādiem knifiem centies pielāgot to savam. Tad arī paliek nedaudz vieglāk, kas ļauj sagatavoties nākamajiem izaicinājumiem. Liels paldies vīram, kas paņēma bērna tēva atvaļinājumu un atlikušo ikgadējo atvaļinājumu, lai visu mēnesi varētu būt kopā ar mani. Tiešām ļoti liels atbalsts. Grūti iedomāties, ja vienai pašai būtu jākuļas cauri sava pirmā bērna pirmajiem soļiem.