Adaptācijas periods aizvadīts - Kā tas pagāja?

Pirmās divas nedēļas četratā pagājušas. Nu jau divas dienas ar Evertu dzivojamies divatā - lielie puiši ir atgriezušies ikdienas dzīvē un savos “darbiņos” , tāpēc ir ar ko salīdzināt.

Uzreiz pēc dzemdībām tētis ar Eliotu saslima, ilgi laiks viņiem slimošanai nebija, tāpēc ātri devās pie ģimenes ārsta, lai pēc iespējas ātrāk būtu veseli un mēs ar Evertu droši varētu atgriezties mājās.

Atgriežoties mājās puiši bija lieli palīgi, katram savs darbiņš atradās - tētis mani lutināja un rūpējās par siltu ēdienu, kafiju un maltītēm , Eliots rūpējās lai brālis būtu maksimāli apčubināts, samīļots, sabučots . Protams, bina jāparādās arī gandrīz visas savas rotaļlietas un ļoti vēlējās palīdzēt katrā bēbīša aprūpē - nenobijās nomainīt arī kaku pamperu, ar kuru pēc tam skrēja pie tēta lepoties 😄

Katru reizi, kad brālis ieraudājās , skrēja pirmais iedot knupīti un uz tualetes papīra rakstīja brālim šādas zīmītes 
 

Kas tad palika man pašai- pabarot mazo un rūpēties lai vienmēr paēdis, kā arī pašai nedaudz atpūsties, ar ko man gāja visgrūtāk, es laikam vēl tikai mācos samazināt savus tempus un atļauties arī kādu stundiņu vairāk ar bēbīti divatā pagulēt. 

Protams, atgriežoties mājās no dzemdību nama es ķeros klāt majas tīrīšanai, ēst gatavošanai un citiem darbiem, līdz sapratu, jeb pareizāk, ķermenis pats pateica, ka vajag visu lēnam un nesteidzīgi. Pirmās divas nedēļas ļoti mocījos ar karstuma un drebuļa viļņiem, nespēku , ēstgribas trūkumu . Šis patiešām nebija patīkamākais laiks, jo ļoti grūti bija iziet par īsā ratu pastaigā, pirmajā reizē likās ka paģībšu no nespēka.

Protams, jau pirmajā dienā pēc šādām pazīmēm sazinājos gan ar uzraugošo savu vecmāti, gan dzemdību vecmāti- vai man ir pamats satraukumam vai tas ir “tā normāli”, jo pēc pirmajām dzemdībām man šādas sajūtas nebija. 
Nu esmu sākusi dzert papildus vitamīnus, un beidzamās divas dienas es beidzot sāku justies kā cilvēks un pat parādījusies apetīte, kas ļoti priecē! 

Milzu paldies maniem puišiem, kas pirmās nedēļas tiešām tik daudz palīdzēja, līdzdarbojās , iesaistījās un mani lutināja, jo grūti iedomāties kā man tas šādā stāvokli būtu izdevies vienai 🤍

Kad dodamies ratu pastaigā visa ģimene kopā, man ratus neviens stumt neļauj.. 

Kad Everts ir mazajos no modās brīžos - Eliots ir lielākais brāļa izklaidējas - PAGAIDĀM .. 

Skatīsimies, kāda ikdiena mums turpināsies tālāk! 

Kādas bija Tavas sajūtas pirmajās nedēļās pēc dzemdībām? Ar kādam problēmām saskāries, ja saskāries? 

Par diastāzi un krūtszīdīšanu pastāstīšu citā reizē, jo arī šis man šoreiz viss ir savādāk, kā ar pirmo bērniņu!

Seko līdzi, kā aug Superbēbītis!