Nestimulējiet, bet atbalstiet

Daudzi vecāki grib palīdzēt bērnam attīstīties ātrāk, neapzinoties, ka tai pat laikā viņam var kaitēt. Kas jāņem vērā mazuļa pirmajās dzīves dienās, pastāstīs fizioterapeite Kristīne Stalīdzāne.

Katrs bērniņš piedzimst ar iedzimtiem refleksiem: viņam ir tveršanas reflekss, rāpošanas un iešanas reflekss. Vecākiem jāsagaida brīdis, kad tas viss atradīs savu pielietojumu. Jāsagaida, nevis jāstimulē viņš to visu darīt vai jāiemāca kaut kas ātrāk. Kristīne ir pārliecināta, ka katram mazulim ir sava dabīgās attīstības programma, un to nedrīkst izjaukt.

Vai tas nozīmē, ka nevajag neko darīt? Nē. Vecāku uzdevums ir organizēt attīstošu platību, vietu, kurā bērns atradīsies, piemēram, jāizvēlas viņam piemērotas rotaļlietas.

Tāpat ļoti svarīgi ir pareizi par bērniņu rūpēties.  Ar to jāsaprot ģērbšana-pārģērbšana, ēdināšana, šūpināšana, turēšana rokās, likšana uz virsmas, pacelšana no virsmas, apmazgāšana, mazgāšana, vannošana.

Aprūpes laikā pieaugušais labāk iepazīst mazuli, iemācās veidot ar viņu attiecības, uzņemas atbildību par mazuļa attīstību, izrāda cieņu pret viņa individuālo attīstības ritmu.

Šis ir diezgan sīki un smalki izveidots process, kas ir arī audzināšanas process, pašizpētes un pašattīstības process.

Tas ir tas, kas attiecas uz vecākiem. No bērna skatu punkta raugoties, aprūpe - tas ir kontakts, attieksme un emocijas.

Bērnam tas ir dialogs ar pieaugušo, komunikācijas veids.

Caur aprūpi bērns iemācās pieņemt sevi kā personību.

Ar roku palīdzību tiek izveidots sociālais kontakts - mazulis sāk saprast, kas tas ir pieaugušais.

Tāpat bērns iegūst sensomotoro pieredzi - viņš izjūt savu ķermeni un mācās kustības, tam ļoti svarīgs ir hendlings. Piemēram, daži tēti aizmirst to, ka bērnam ir gan labā, gan kreisā puse. Un atcerēties to ir ļoti svarīgi, lai mazulis attīstītos simetriski. Tas ir, pirmajos dzīves mēnešos liekam mazuli gulēt uz vienu sāniņu, barošanas laikā liekam uz otru utt.

Vēl viena tipiska kļūda  - VERTIKALIZĀCIJA: turiet mazuli horizontāli, līdz pienāks laiks, kad mazulis pats būs gatavs lūkoties uz pasauli no cita skatu punkta.

Caur aprūpi attīstām interesi un uzmantību, orientēšanās spējas telpā un laikā, mācāmies sadarboties.

Pieaugušajam ir svarīgi saprast, kā rūpēties par bērnu, ar kādu mērķi tas tiek darīts. Noteiktas zināšanas un pieredze tajā, kā vispār notiek bērna attīstība, un kā mēs, pieaugušie, rūpējoties par bērnu, vara viņam palīdzēt attīstīties par veselīgu personību, noteikti noderēs.

"Es ļoti gribu, lai vecākiem mazuļa aprūpe būtu nevis mehāniska kustība, bet, lai tā tiktu uztverta ņemot vērā vairākus aspektus, gribu, lai vecāki saprastu, ka tā ir vesela dzīve, ko izdzīvo vecāks un bērns",  - uzsver Kristīne Stalīdzāne.

Māmiņu Klubs