Raudamās dienas pēc bēbīša piedzimšanas

Raudamās dienas pēc bēbīša piedzimšanas

23. Oct 2011, 12:50 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Deviņus mēnešus ilgajā gaidīšanas posmā māmiņas parasti par visgrūtāko uzdevumu uzskata dzemdības, tomēr, kaut arī tas ir patiesi gan emocionāli, gan fiziski smags process, reālā situācija ir tāda, ka tieši pēc bēbīša dzimšanas mammas pasaule sagriežas ar kājām gaisā. Asaras rodas pašas no sevi, nogurums ir milzīgs un jātiek galā ar tik daudz lietām. Vai tas vispār ir paveicams?

 

Atbilde viennozīmīgi ir - jā! Vissvarīgākais, ir saprast, kādēļ dažas dienas pēc dzemdībām māmiņai uznāk melanholisks un skumjš garastāvoklis, kā arī, zināt, kā ar to tikt galā.

 

Atceries, tas, ka dažas dienas pēc mazuļa nākšanas pasaulē Tu jūties skumja, nogurusi un iztukšota, ir NORMĀLI!


Kādēļ tas tā notiek?

Pēc placentas piedzimšanas sieviete par tās eksistenci vispār aizmirst, tomēr dažas dienas pēc dzemdībām šī orgāna trūkums liek par sevi manīt. Placentas uzdevums ir apgādāt mazuli ar skābekli un barības vielām, tomēr tā ir arī atbildīga par grūtniecības hormonu ražošanu. Pēc placentas piedzimšanas māmiņas organismā vēl dažas dienas cirkulē atlikušie hormoni, bet tie netiek ražoti no jauna. Tādēļ jau pavisam drīz jaunā māmiņa iekrīt „hormonu bedrē”.

 

Jau no ikmēneša cikla pieredzes sieviete zina, cik ļoti hormonu izmaiņas iespaido garastāvokli, un pēc dzemdībām tās ir patiesi milzīgas.

 

Vai tiešām pie vainas ir tikai hormoni?

Protams, ka nē! Būt par māmiņu, tas nebūt nav viegls uzdevums, tomēr Tu neesi viena pati uz pasaules, arī citām māmiņām klājas tāpat:



•    Tu, protams, mīli savu mazuli, bet ir normāli, ka bezmiegs, nogurums un ritms – barošana un autiņbikšu maiņa ik pa 2-3 stundām, un  ciemiņu apmeklējums dara tevi vai traku.

•    Tas, ka reāli saproti un bēdājies par to, ka profesionālajā ziņā iestājas pauze, ka būsi atkarīga no partnera finansēm, ka attiecības ar vīrieti mainīsies, ka būs arī savādākas attiecības ar draugiem, ka nevarēsi vairs izskriet no mājām, kad gribēsi, ka nevarēsi ik mirkli darīt, ko gribi, nav nekas slikts. Tas nenozīmē, ka tādēļ esi slikta mamma.

•    Māmiņas, kuras baro ar krūti trešajā dienā saskaras ar piena pieplūdumu krūtīs, kas var novest pie piena sastrēguma. Krūtis ir cietas un sāpīgas, kas var radīt paniku, ka barošana vienkārši neizdosies.

•    Protams, ja jau tā ir slikts garastāvoklis, arī  ķeizargrieziena rēta un visi griezumi un plīsumi sāp dubultīgi stipri.

•    Kā punkts uz i ir problēmas ar mazuli. Tieši šajās dienās daudzi mazuļi cieš no jaundzimušo dzeltes. Daudzi kļūst gurdeni un mazāk ēd pieniņu, citiem ir nepieciešama speciāla pretdzeltes  terapija. Tas viss var novest līdz izmisumam, jo nekas māmiņai nav svarīgāks par bērna veselību.

•    Vēderiņa pūšanās bēbītim arī ir grūts pārbaudījums māmiņai. Kaut arī Tu dari, ko spēj un mierini mazuli, viņš nepārstāj raudāt, tas var likt sievietei justies nevērtīgai un nepiemērotai mātes lomai, kas noteikti tā nav!

•    Šīm asaru dienām raksturīgi ir arī pašpārmetumi, kas saistīti ar dzemdībām. Ja ir bijis nepieciešams ķeizargrieziens, vakuuma sūknis vai stangas, lai mazulis piedzimtu, māmiņa var sākt domāt, ka nav izdarījusi visu, ko spējusi. Īstenībā katra sieviete ir izdarījusi lielāko darbu savā mūžā – laidusi pasaulē bēbīti, tādēļ nav svarīgi, kādā veidā tas noticis!



Tātad – tikai dažas dienas pēc mazuļa dzimšanas māmiņa saskaras  ar veselu gūzmu problēmu. Tādēļ rodas jautājums:

 

Kā pārvarēt pēcdzemdību melanholiju?

 

Pirmkārt – apzināties, ka notiekošais ir normāla parādība, arī citām klājas gluži tāpat.

Otrkārt – mīlestība un rūpes no partnera, pat, ja māmiņa raud un dusmojas, nevajadzētu viņu atstāt vienu. Realitātē viņa vēlas atbalstu, palīdzību un apliecinājumu tam, ka viņa ir laba mamma un partneris viņu ļoti mīl. Ja iespējams, vīrietim vajadzētu izmantot iespēju paņemt 10 dienu atvaļinājumu.

Treškārt – pieredzējuša un atsaucīga bērnu/ ģimenes ārsta aprūpe.

Ceturtkārt – miers, miers, miers.

Piektkārt – nekāda kritika un teksti no radu un vecvecāku puses. Labākā palīdzība ir palīdzēt māmiņai uzkopt māju, izmazgāt veļu un atnest siltas pusdienas, nevis apšaubīt to, vai bērns netiek pārbarots, vai tieši otrādi – mērdēts badā.

Sestkārt – laba draudzene, mamma, māsa, vai kāda cita padomdevēja, kura iedrošina un uzmundrina.

Septītkārt – Ir laba ziņa, pēc dažām dienām šī raudāšanas fāze beigsies pati no sevis!

 

Svarīgi! Ja skumju periods ievelkas, ir ilgstošs nespēks, iekšēja tukšuma sajūta, bailes, ekstrēma aizkaitināmība un dažkārt pat domas par pašnāvību, noteikti meklē profesionāļa palīdzību!