Pupiņš palicis vecs...

"Pupiņš palicis vecs..." Ar šiem vārdiem sākās mūsu meitiņas atradināšana no krūts. Tā kā esmu mamma, kura strādā un darba gaitas uz pilnu slodzi atsāku vēl pirms mazajai palika gads, tad cīnījos ar piena atslaukšanu un glabašanu, lai mazajai visu laiku būtu ko pamieloties, jo meitiņa bija dzimusi pirms laika un mans pieniņš bija ļoti svarīgs.

Tā mēs cīnījāmiem un priecājāmies, ka mazā labi ēd manu pienu, bet tuvojoties 1,6gadu vecumam mazā sāka slikti ēst barību, kas bija paredzēta viņas vecumam, jeb pareizāk sakot, kad biju mājās meitiņa visu laiku karājās pie pupa un citu neko negribēja un tas beigu beigās noveda pie tā, ka mazajai radās vidēji smaga anēmija un tad nu es teicu viss, kaut kas ir jādara, lai mazā tiuktu atradināta no pupošanās.

Vienu dienu atnākot pēc diennakts dežūras uz sava pupa uzsmērēju sinepes un pasaucu mazo, lai skatās ka pums ir palicis vecs.... Viņa ilgi skatījās, tad mēģināja pagaršot, bet ļoti prātīgi un to dienu staigāja pa māju visiem stāstot, ka mammai pups ir vecs. Tā nu domāju, prieks un laime, viss būs galā , jo veselu nedēļu vairs pupu nevajadzēja, jo kā mazā jautāja pēc pupa, teicu, jā, tūlīt iedošu to veco pupu un tad gan meitiņa skrēja pie tēta un sauca : "nē, nē..."

Bet ar to viss nebeidzās, jo kad bijām nedēļu tā cīnījušies, mazā smagi saslima un mēs nokļuvām slimnīcā, kur bērniņam tika uzlikta sistēma un tad mana mātes sirsniņa atmaiga un uz aicinājumu:"Mamma, pupu", es pupu iedevu un tā mazā arī pie pupa nodzīvojās veselu diennakti un varētu teikt pēdējo, jo kad atbraucām mājās manas krūtis bijas tik ļoti sakostas un pietūkušas un es vēl b iju spiesta uzsmērēt tām smērīti, ka mazā tās ieraudzīja, mēģināja pataustīt, bet tad apgriezās un teica:"nē, pupu, nē", "pups vecs" un no šīs dienas mums pups ir vecs un mazās ēdienkartē tas vairs nav.

Pastāsti, kā Tu atradināji mazo no krūts ēdināšanas un laimē ielūgumu uz Māmiņu Kluba nodarbībām pēc izvēles! Vairāk par konkursu lasi šeit!

Lai iesūtītu ziņu, spied uz pogas!