26.04 11:00-17:35
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 13
Diez vai kāda ģimene fantazē par to, kā viņi mierinās stundām ilgi brēcošo mazuli. Kad mazulītis jau ir ieradies pasaulē, realitāte mēdz stipri vien atšķirties no sapņiem, un pat vismierīgākie un apmierinātākie bērniņi mēdz raudāt, turklāt ilgi un nekas nespēj viņus nomierināt.
Mazuļa raudas vecākos parasti izraisa veselu emociju virpuli – visu pirms jau gribās pēc iespējas ātrāk mazuli nomierināt, tiek pielietotas visdažādākās metodes, kas reizēm palīdz reizēm nē, ja mazuļa raudāšanas lēkmes atkārtojas bieži, vecāki sāk satraukties, vai mazulis gadījumā nav saslimis, tomēr, ja bērniņš ir vesels un tā vai tā bieži un ilgi raud, tad viņiem var šķist, ka viņi netiek galā ar savu uzdevumu, ka ir slikti vecāki, jo neizprot mazuļa vajadzības.
Kā gan lai vecāki pēc iespējas ātrāk saprot mazo, raudošo radībiņu un palīdz viņai labāk iejusties lielajā pasaulē, neiedzīvojoties pašpārmetumos, vilšanās sajūtā un negatīvās emocijās?
Bērns ir jāiepazīst
Vecākiem pēc bērna piedzimšanas jāapbruņojas ar pacietību. Paies vismaz pāris nedēļas, kurās viņi bērniņu iepazīs un izpratīs savu jauno situāciju. Sākumā bērna raidītie signāli vecākiem nav tik viennozīmīgi izprotami. Šie signāli ir jāsajūt, jāizprot un pareizi jāinterpretē, tomēr, šīs spējas nerodas vienā dienā. Centieties pēc iespējas vairāk vērot savu mazulīti, pievērsiet uzmanību tam, kā noteiktās situācijās atkārtojas bērna uzvedība. Drīz vien vecāki spēs pēc bērna raudāšanas veida noteikt, vai viņš ir izsalcis, noguris vai vienkārši garlaikots.
Raudāšana ir svarīga
Vai jūs zinājāt, ka bērniņi pasaulē nāk ar izteiktu raudāšanas refleksu un nevis ar refleksu smieties? Kaut gan sociālajai integrācijai smaidīšana un smiešanās ir ļoti būtiska, tomēr raudāšana bērnam var izglābt dzīvību. Galvenais mazuļa raudu uzdevums ir krīzes situācijās „pasaukt“palīdzību.
Bērns gatavojas raudāt
Pirms mazulis ķeras pie pēdējā līdzekļa – raudāšanas, viņš izrāda savu neapmierinātību arī citos veidos. Pastāv vesela virkne signālu, kas dod iespēju vecākiem jau laicīgi pamanīt mazulīša vajadzības un izvairīties no raudu sākšanās. Pirmsraudāšanas fāzes norit apmēram sekojoši:
1. Bērns ķepurojas un mētā rokas.
2. Viņš izdod urkšķošas skaņas, groza galvu un izskatās neapmierināts.
3. Viņš spārdās ar kājiņām un šķiet satraukts/uzbudināts.
4. Bērniņš rauc pieri, dzirdamas pirmās raudas, iespējams, ka redzamas arī pirmās asaras.
5. Ja mazulim joprojām netiek pievērsta uzmanība, raudāšana kļūst ritmiskāka un regulāra, šajā fāzē bērnu nomierināt jau ir diezgan grūti.
6. Ja bērniņa raudāšana joprojām tiek atstāta bez uzmanības un viņš nesaņem kāroto mierinājumu, raudas sāk kļūt ritmiskas, izdotās skaņas izklausās līdzīgi kā „vā, vā“ vai „lāāaa“.
7. Bērns sāk spirināt kājas tā, it kā viņam kaut kas sāpētu, sejiņa kļūst sarkana.
8. Izņēmuma stāvoklis – bērns raud tā, it kā viņa dzīvībai draudētu briesmas.
Nepieļaujiet, ka bērns raudot sasniedz pēdējo raudāšanas stadiju! Parūpējieties par mazuli jau tad, kad viņš ir sasniedzis 4.punktā aprakstīto stāvokli. Tādejādi mazulis iemācīsies ziņot, ja viņam būs kādas vajadzības, bet nepiedzīvos nevajadzīgas bailes un frustrāciju.
Kāpēc bērns raud
Vecākiem svarīgi ir spēt ne tikai noteikt, kad bērniņš grasās raudāt, bet arī izprast, to, kas tad nomoka mazo sirsniņu un liek mazulītim raudāt.
Ir noteiktas pazīmes, pēc kurām vecāki var noteikt dažus iemeslus, kādēļ bērniņš raud.
1. Bērniņš berzē ar plaukstas mugurpusi mutīti un griež galviņu sānis. Viņš atver mutīti un meklē, iespējams arī zīž plaukstas mugurpusi:
Bērniņš ir izsalcis un instinktīvi meklē krūti. Zīdaiņiem ir izteikta vajadzība pēc zīšanas un sūkšanas. Ja māmiņu tas pārāk neapgrūtina, ieteicams likt mazuli pie krūts tik bieži, cik bieži viņš to vēlas. Nesatraucaties par to, vai bērniņš tiešām ir izsalcis, vai arī vienkārši vēlas zīst.
2. Mazulis berzē actiņas, ir nemierīgs, grozās pa gultiņu no vienas puses uz otru un žāvājās:
Bērniņš ir noguris un vēlās gulēt.
3. Mazulis ignorē vecākus, ja tie vēlas ar viņu spēlēties un aizgriež galvu:
Bērns dotajā brīdī nevēlas saņemt kairinājumus no ārpasaules. Lieciet viņu mierā un pasargājiet no papildus kairinājumiem kā mūzika, gaisma, troksnis, nemiers...
4. Bērniņš spārdās, velk kājas pie vēdera, ritmiski un aprauti raud, kļūst sarkans:
Mazulis nejūtas labi, iespējams, ka viņu moka vēdersāpes vai kolikas.
Šīs aprakstītas bērnu reakcijas (kas katram bērnam var izpaustie arī individuāli) un viņa raudas ir bērna spēju svarīga sastāvdaļa, kas signalizē vecākiem, ka bērniņam kaut ko vajag. Tieši spēja raudāt un tādejādi izteikt savas vēlmes, nodrošina mazuļiem izdzīvošanu. Vecākiem ir svarīgi atcerēties, ka raudot mazulis nevēršas pret viņiem personīgi, bet izsaka savas vajadzības.
Kādēļ bērns joprojām raud?
Bieži vien bērniņš raudot izsaka savas pamatvajadzības – viņam gribas ēst, nav ērti gulēt, jo traucē apģērbs vai netīrie autiņi, ir pārāk auksti vai karsti, ir garlaicīgi, gribas, lai viņu samīļo. Ja vecāki bērna uzvedībā nav saskatījuši iepriekš aprakstītās fiziskās pazīmes, tomēr mazulis raud, iespējams, ka viņš vēlas vēl ko citu, kā, piemēram-
Sausumu un ērtību:
Zīdaiņi sāk ātri protestēt, ja viņus ierobežo pārāk šaurs apģērbs vai arī ja berž nepareizi uzliktās autiņbiksītes. Iespējams, ka mazulim nepatīk, ja autiņbiksītes ir netīras. Ieskatieties bērna autiņbiksītēs – to nomainīšana vajadzības gadījumā vienmēr atmaksājas. Tas sniegs vecākiem arī iespēju pārbaudīt, vai autiņbiksītes ir pareizi aiztaisītas un nespiež, kā arī, vai kāds apģērba gabals negrauž bērna ādiņu.
Siltumu – ne pārāk karstu, ne pārāk aukstu:
Dažiem jaundzimušajiem ārkārtīgi nepatīk, kad viņus pārtin un peldina. Viņi nav pieraduši sajust uz savas ādiņas gaisa plūsmu un labprātāk atrodas silti iečubināti gultiņā. Ja šis gadījums attiecas uz jūsu bērniņu, nomainiet autiņbiksītes cik ātri vien iespējams un procesa noslēgumā nomieriniet mazuli apmīļojot.
Uzmanieties arī no tā, ka satuntulēsiet mazuli pārāk silti. Kā gultas veļu bērna šūpulītī vai gultiņā izmantojat kokvilnas palagu un sedziņu. Tādejādi vienmēr varēs uzklāt vēl kādu segu, ja mazulim kļūs vēsi, vai arī noņemt kādu nost. Lai konstatētu, vai bērniņam nav pārāk karsti vai auksti, ir jāpārbauda miesas temperatūru uz vēdera. Roku un kāju temperatūra var maldināt, jo tās vienmēr šķiet mazliet vēsākas.
Mīļumu:
Daudziem mazuļiem ir nepieciešama pastiprināta uzmanība un mierinājums. Vecākiem bērniem par mierinājumu kalpos arī tas, ka viņš atradīsies vienā telpā ar vecākiem vai arī dzirdēs viņu balsi, bet jaundzimušajiem lai justos labi, nepieciešams tieši ķermeņa kontakts. Barojot vai pārtinot mazuli, bieži vien var pamanīt, ka viņš tikai vēlas mātes tuvumu, vēlas, lai viņu samīļo. Daži vecāki satraucās, ka viņi izlutinās bērnu, ja pārāk daudz viņu apčubinās un apmīļos, tomēr pirmajos dzīves mēnešos tas nemaz nav iespējams. Ja jūsu mazulim ir nepieciešams pastiprināts ķermeniskais kontakts, tad, piemēram, apdarot mājas darbus, ielieciet viņu slingā. Šādā veidā bērns atrodas cieši klāt mammai, kurai ir arī brīvas rokas, lai padarītu ikdienas darbus.
Atpūtu:
Nav pareizi uzskatīt, ka bērni var aizmigt jebkurā laikā un vietā- šāds viedoklis ir radies, jo daudzi mazuļi tiešām to arī spēj. Tomēr, ja mazulim aiz muguras ir gara, nogurdinoša diena, ja viņam tika pievērsta pastiprināta uzmanība, tad bērniņš varētu būt pārkairināts, kas rada grūtības „atslēgties”. Jaundzimušajiem ir turklāt grūti tikt galā ar visiem kairinājumiem: spožām gaismām, trokšņiem, došanu no vienām rokām otrās, utt. Daudzi vecāki ir novērojuši, ka mazuļi biežāk raud tieši vakara stundās, īpaši tajās dienās, kad viņus ir apmeklējuši ciemiņi. Ja raudāšanai nav cita iemesla, tad tā varētu bērna valodā nozīmēt: „Man pietiek, es vairs nespēju izturēt”. Šajā gadījumā mazuli ir jāaiznes uz viņa gultiņu un jānovērš visi liekie kairinājumi (troksnis, gaisma u.c.) Pēc kāda laika bērniņam būtu jānomierinās un jāiemieg.
Labāku pašsajūtu:
Ja bērniņš ir paēdis un viņam ir ērti, autiņi ir nomainīti, bet raudāšana nemitējās, lietderīgi ir aizdomāties, vai mazulis nav saslimis. Vecākiem, īpaši ar pirmo mazuli, ir grūti noteikt, vai bērns ir čīkstīgs pēc rakstura (lielākoties tas tā arī ir, bērnam ir vajadzīgs ļoti ilgs laiks, lai adaptētos un pierastu pie pasaules) vai arī viņš tiešām ir saslimis.
Slims bērns parasti raud citā toņkārtā nekā ierasts, tas izklausās uzmācīgāk un vienkārši augstāk. Signāls uztraukumam var būt arī apgrieztā situācija, ka bērniņš, kas visu laiku ir raudājis, pēkšņi kļūst kluss un vairs neraud. Svarīgākais ir tas, ka tieši vecāki pazīst savu bērnu tik labi, kā neviens cits, tādēļ, ja jums liekas, ka ar bērniņu kaut kas nav kārtībā, labāk piezvaniet vai izsauciet ārstu. Pat ja izsaukums būs nepamatots, sirdsmieram vienmēr ir labāk uzzināt, ka raudāšanai nav fiziska pamata.
Noteikti izsauciet ārstu, ja raudot bērnam ir apgrūtināta elpošana, vai arī raudām pievienojas vemšana, caureja vai aizcietējums.
Kaut ko, tikai nezin ko...
Dažkārt vecākiem tā arī neizdosies atklāt, kādēļ mazulis raud. Arī jaundzimušajiem var būt slikts noskaņojums un viņus ir grūti „izsist” no šī stāvokļa. Šāda slikta oma var ilgt no pāris minūtēm līdz pat dažām stundām. Ļaunākajā gadījumā tās ir kolikas. Ar kolikām saprot stāvokli, kad bērns kliedz un raud, neļaujas nomierināties un šāda raudāšana turpinās ilgāk nekā trīs stundas diennaktī un ilgāk par trim dienām nedēļā. Daudziem vecākiem cīņa ar kolikām ir ļoti grūta un kļūst par īstu pārbaudījumu ģimenes eksistencei. Pret kolikām medicīnas līdzekļi tikpat kā nepalīdz, tomēr vecāki var mierināt sevi ar domu, ka koliku laiks neilgst ilgāk par trim mēnešiem.