Kas nepieciešams mazulim pirmajā dzīves gadā?

Pēc dzemdībām Tev rokās ieliek mazu Dzīves pilnu kamolīti! Viņš skatās Tev acīs un it kā saka: "Esmu piedzimis, tagad mēs esam kopā un mana dzīve ir Tavās stiprajās, uzticamajās rokās! Es ticu Tev, jo Tu tagad un uz visiem laikiem esi MANA MAMMA!"

Pirmais dzīves gads - šķietami ir īss, bet tajā pat laikā tas ir ļoti svarīgs posms bērna psihomotorajā attīstībā. Svarīgs, jo tieši šajā dzīves periodā veidojas personības iezīmes. Personības fundaments, tā to pat varētu nosaukt.

Ļoti liela kļūda ir domāt, ka bērns neko nesaprot. Jā, bērniņam vēl nav attīstīta loģiskā domāšana, bet viņš jūt, un viss, ko viņš jūt, tiek ierakstīts viņa emocionālajā atmiņā. 

Bērns grib būt pārliecināts, ka pasaule ir droša un mamma varēs nodrošināt visas viņa vajadzības.

Pirmā dzīves gada devīze ir: MĒS - BĒRNAM. Bērna attīstības dēļ mammai ir ne tikai jāprot apmierināt visas bērna vajadzības, bet arī jāprot saprast, ko bērniņš vēlas. 

Ja mamma ir kopā ar mazuli, tad viņa bez grūtībām iemācās bērna ķermeņa valodu, signālus, raudāšanas intonāciju, ātri saprot, ko bērns vēlas. Vai viņš vēlas ēst, vai gulēt, vai vienkārši viņam ir kļuvis garlaicīgi. Un, ja mamma apmierina bērna vajadzības, viņam veidojas uzticība pasaulei. 

Kas mazulim nepieciešams pirmajā dzīves gadā?

Viņam ir nepieciešama bioloģisko vajadzību apmierināšana - ēdiens, miegs, nokārtošanās.

Viņš pats vēl nav spējīgs saprast, kas notiek ar viņa ķermeni, un pats nekādi nespēj apmierināt savas vajadzības, to var izdarīt tikai māmiņa. 

Ja ir kavēšanās, mazais izjūt trauksmi, ja trauksme ir regulāra, tā kļūst par viņa personības bāzi. Viņš pārstāj ticēt, ka pasaule mammas izskatā var palīdzēt viņam izdzīvot.

Mazulim pirmajā dzīves gadā bez bioloģiskajām ir arī psiholoģiskās vajadzības: viņam nepieciešamas rūpes, glāsti, maigums, emocionāls kontakts ar māmiņu, tāpat ir vajadzīga arī daudzveidīga sensomotorā vide, māmiņa bērnam ir vesela pasaule!

Un te atkal māmiņa nekļūdīgi var saprast, kad viņas mazulim nepieciešami glāsti, kad viņam kļuvis garlaicīgi un vajag pamainīt rotaļlietas, un, kad viņam vienkārši gribas sabiedrību.

Kas traucē māmiņai realizēt bērna vajadzību pilnīgu apmierināšanu? 

Pirmkārt, tas ir līdz galam neapzināts bērniņa piedzimšanas motīvs, mērķis. To ir ļoti daudz, bet tāds vienīgais, īstais, apzinātais motīvs ir: "Es vēlos vēlos bērniņu, lai dotu tam visas savas rūpes, enerģiju, laiku un naudu, tāpēc, lai viņš vēlāk kļūtu patstāvīgs un varētu mērot pats savu dzīves ceļu!".

Otrkārt, tās ir bailes no tā, ka tagad tā būs vienmēr - mana dzīve allaž piederēs bērniņam. Nešaubīgi, mēs neatdodam saviem bērniem visu savu dzīvi, mēs atdodam tikai daļiņu. 

Izdarot noslēguma secinājumus, gribu pateikt, ka, lai veidotu uzticības sajūtu pret pasauli, mammai ir svarīgi ne tikai zināt, kā rūpēties par bērniņu, bet arī mācēt saprast, kas tieši bērniņam nepieciešams. Bet saprast bērniņu mamma iemācīsies tikai tad, kad izpratīs bērniņa valodu.

Un tātad, pirmajā dzīves gadā ir svarīgi:

- iemācīties izprast bērna vajadzības;

- apmierināt bērna vajadzības, cik ātri vien iespējams;

- atcerēties moto: "MĒS - BĒRNAM", nevis vadīties pēc apgriezta moto: "BĒRNS - MUMS"..;

- radīt bērnam daudzveidīgu vidi, lai stimulētu viņa attīstību, aktivitāti, vēlmi iepazīt pasauli;

- pēc iespējas biežāk izmantot taktilo kontaktu - bieži pieskarties bērnam, lai viņš justu rūpes, siltumu un vecāku mīlestību, lai viņš justos drošibā un iemācītos iepazīt arī savu ķermeni caur vecāku pieskārieniem.

Alika Sorokina,

psihologs