Kas ir pirtīžas un saru dzīšana?

Vai esi dzirdējusi par senlatviešu – rituālu saru dzīšanu jaundzimušajiem, kas tiek praktizēts arī šodien? Lai uzzinātu, ko tas nozīmē un kādēļ tiek veikts, vērsāmies pie ģimenes veselības centra „Stārķa ligzda” ārstes Dinas Ceples!  

Saru dzīšana ir daļa no pirts rituāla – pirtīžām, kuru laikā ar ūdens palīdzību mazuli nošķir no mātes. Tiek uzskatīts, ka bērniņš, pēc piedzimšanas guļot ar mammu vienā gultā un zīžot krūti, dzīvo ar viņu kopīgu dzīvi. Abu ķermeņi ir atdalījušies, bet garā māmiņa un bērns vēl nav atšķirti kā divi patstāvīgi ģimenes locekļi.

Augļūdens mātes vēderā deviņus grūtniecības mēnešus ir bijis tas, kas šos divus cilvēkus, atsevišķās vienības – māmiņu un bērnu – ir vienojis. Tad, kad bērns ienāk pasaulē, tieši ūdens atkal ir tas, ar kura palīdzību viens ķermenis tiek nošķirts no otra. Šajā gadījumā tas ir šīs zemes ūdens – pirtīžu zāļu vanna.

Tātad astotajā dienā tiek veiktas pirtīžas – mazā bērniņa pirmā mazgāšanās.

Tam, kādēļ šo rituālu neveic agrāk par astoto dienu pēc bērna dzimšanas, ir vairāki medicīniski aspekti. Piemēram, nabassaites nokrišana un sadzīšana, lai pa nabas brūci neiekļūtu infekcija. Arī mammas, pēc dzemdībām vēl pavērtais dzemdes kakls un starpenes skrambas, kas ir kā brūces, kurām vispirms ir jāļauj savilkties un apdzīt. Apmēram, nedēļas laikā šīs dzemdību ceļu traumas ir slēgušās, un sievietei atļauts iet pirtī.

Kopīgais pirts rituāls, kura laikā ar ūdens palīdzību bērniņš tiek nošķirts no mātes, sākas ar bērna apmazgāšanu zāļu vannā. Pēc tam šajā pašā ūdenī tiek mazgāta arī mamma. Rituāla noslēgumā ūdeni izlej zem ābeles vai zem kāda ziedoša koka (pavasarī vai vasarā), bet ziemā – zem kāda stipra koka, piemēram, egles vai ozola.

„Šis rituāls nav nekāda mistika, tā ir medicīniska procedūra, ko mūsu tauta pielietojusi jau sen,” uzsver Dina Ceple.

Māmiņu  Klubs

Vai biji dzirdējusi par saru dzīšanas jeb pirtīžu rituālu?