07.05 10:00-15:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Kopš bērniņa dzimšanas brīža ļoti būtiski ir vērot, kas ar viņu notiek katrā no pirmajām 100 dienām. Ajūrvēdas speciāliste Inga Ruņģe atklāj, ko nozīmīgu šīs 100 dienas spēj pavēstīt mazuļa vecākiem un nākotnē – arī pašam bērnam...
Jau dodoties uz izvēlēto dzemdību iestādi, speciāliste iesaka ņemt līdzi nelielu pierakstu kladīti, kuru izveidot kā mazuļa dienasgrāmatu, un sākot ar dzimšanas brīdi, tajā ierakstīt būtiskāko, kas ar viņu notiek pirmajās 100 dzīves dienās.
„Vēdas vēsta, ka viena diena atbilst vienam cilvēka mūža gadam. Tātad pirmās 100 mazuļa dzīves dienas mums var pavēstīt to, kam jāpievērš uzmanība, no kā jāuzmanās un kas var atgadīties katrā no bērna turpmākās dzīves gadiem,” atklāj Inga Ruņģe.
Pirmajās 100 dienās noteikti jāpievērš uzmanība mazuļa veselībai un pašsajūtai – tam, vai viņam kaut kas sāp, vai viņam paaugstinās temperatūra, vai, piemēram, bērniņš savainojas. To visu ir būtiski pierakstīt mazuļa dienasgrāmatā, lai pasargātu savu bērnu nākotnē!
„Zinu cilvēku, kura mamma, viņam mazam esot, šādu dienasgrāmatu bija izveidojusi. Savas dzīves piecdesmitajā dienā viņš bija kritis un savainojis celi.
Celis simbolizē mērķu graušanu un centienus cilvēku „nospiest uz ceļiem”, un interesanti, ka pienākot piecdesmit gadu vecumam, šis cilvēks tika gāzts no amata.
Šis piemērs parāda to, cik šāda mazuļa pirmo 100 dienu dienasgrāmata ir vērtīga, un kā tā bērnam var palīdzēt nākotnē!
Interesanti, ka arī, tā saucamā, trīs mēnešu krīze mazulim sākas tieši pēc viņa dzīves pirmajām 100 dienām, kad viņš pēkšņi sāk atteikties no ēdiena, un rodas aizcietējumi,” uzsver ajūrvēdas speciāliste.
Jautāsi, kādēļ tā notiek?
Kā atklāj Inga Ruņģe, izrādās, ka pirmo 100 dienu laikā pēc dzimšanas bērniņš redz savu māmiņu un jūtas laimīgs.
Savukārt pienākot simtajai, simtu pirmajai dzīves dienai, mazulis pamostas no „lielā miega”, kā to dēvē Vēdās, sāk apzināties, kur viņš nokļuvis, un to, ka šajā pasaulē būs jācīnās, un atsakās no ēdiena, šādi izrādot tādu kā protestu notiekošajam.
Līva Zaksa, www.maminuklubs.lv